photo of . .
Izsoļu nams/galerija Jēkabs
Jēkaba iela 26/28
Rīga , LV-1050
+371 29528684

Telefons: +371 29528684

E-pasts: galerija@inbox.lv

Sergejs VINOGRADOVS

(1869 - 1938)

Izcils gleznotajs

 

Sergejs Vinogradovs  - Pēterburgas Mākslas akadēmijas īstenais loceklis, no 1924. gada līdz mūža beigām dzīvoja un strādāja Rīgā.

 

Sergejs Vinogradovs dzimis Kostromas guberņā Boļšije soļi cimā (tagād ciemats Ņekrasovskoje Jaroslavļas apgabalā)  pareizticīgā mācītaja ģimenē. 1891. gadā Sergejs absolvēja Maskavas Glezniecības, Tēlniecības un Arhitektūras skolu un sāka piedalīties «peredvižņiku» izstādēs. 1894.-1898. gados viņa gleznas parādījās „Periodiskajās izstādēs” («Периодические выставки») Maskavā un citās liela mēroga izstādēs. 1903. gadā Sergejs Vinogradovs iniciēja „Krievu mākslinieku savienības” («Союз русских художников») dibināšanu un kļuva par šīs savienības priekšsēdētāju. 1906. gadā mākslinieks piedalījās Djagiļeva izstādēs (Parīzē, Berlinē). Starptautiskajā izstādē Minhenē viņš tika godalgots ar zelta medaļu par gleznu „Vasara” («Лето»). Sergejs Vinogradovs piedalījās starptautiskajās izstādēs Venēcijā (1910.g.), Prāgā  (1914.g.). 1912. gadā Sergejam Vinogradovam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums, bet 1916. gadā mākslinieks kļuva par Mākslas Akadēmijas īsteno locekli. 1923. gadā Sergejs Vinogradovs kopā ar pazīstamu krievu mākslinieku grupu izbrauca no Padomju Krievijas un devās uz ASV, lai tur organizētu krievu glezniecības izstādi. Jau sen doma par šādas izstādes rīkošanu aizrāva Maskavas mākslinieku prātus. Traucēja vienīgi materiālās grūtības, tomēr palīgā nāca preses izdevuma „Russkoje slovo” («Русское слово») bijušais izdevējs I. Sitins. 

 

Jau 1925. gadā Rīgā notika pirmā mākslinieka darbu izstāde. Dzīvojot Latvijā, Sergejs Vinogradovs ražīgi  un sasprindzināti strādāja. Viņš bija uzgleznojis simtiem mākslas darbu, kuri atrada sev cienīgu vietu gan dažādu pasaules muzeju ekspozīcijās, gan privātajās kolekcijās. Sergejs Vinogradovs bija starp tiem gleznotājiem ainavistiem, kuru mākslas stilu ietekmēja impresionisms. Īpaši tuvs viņam bija V. Van-Goga mākslinieciskais virziens. Laikabiedri augsti vērtēja Sergeja Vinogradova ieguldījumu krievu glezniecības attīstībā. «Daba ir viņa prieka un iedvesmas avots, - rakstīja par gleznotāju Antoņina Penerdži (Пенэрджи). – Kad aplūkojot viņa gleznas, tu ieraugi taciņas, kas izzūd starp lauku ziedu un zāļu biezokņiem, kad jūti, ka maigs vējiņš viļņo jaunas zilganpelēkas rudzu vārpas, elastīgi tās liekdams, tad acis priecājas un dvēsele līksmo: cik veiksmīgi un cik smalkjūtīgi autoram izdevies atrisināt perspektīvas jautājumu... S. Vinogradovs ir dziļi nacionāls mākslinieks, kuru apbūrusi krievu dabas vienkāršā savrupība. Viņa daiļrade sastāv no diviem patiesas kultūras elementiem: augsti attīstītās personīgās jūtības un dzīves pie dziedinošās, cilvēcei gudrību iedvesmojošās dabas krūts».

 

Sergejs Vinogradovs bija pazīstams arī kā portretists. Mākslinieka gleznas iegādājās Eiropas vadošie muzeji. S. Vinogradova mākslas darbi ir Tretjakova galerijas  (Maskava) un Krievu muzeja (Sanktpēterburga) ekspozīcijās. Tikai nedaudzi S. Vinogradova mākslas darbi palika Latvijā.

 

Sergejs Vinogradovs daudz laika un spēka veltīja jauno mākslinieku skološanai. Viņam bija sava studija, kurā bija mācījušies daudzi glezniecības meistari, kas vēlāk kļuva slaveni. 1933. gadā Rīgā sekmīgi notika viņa mācekļu darbu izstāde, kuru skaits tolaik sasniedza 14.Latvijas krievu kultūras cienītāju aprindās Sergejs Vinogradovs bija pazīstams arī kā publicists. Viņš bija daudzu rakstu laikrakstā «Segodņa» autors.

 

Sergejs Vinogradovs bija patiesi tautisks, dziļi nacionāls krievu mākslinieks. «Līdz mūža galam viņš palika uzticīgs Maskavai, tās paražām, tās dievbijībai. Un katru gadu pareizticīgo Lieldienās (Pashā) pie Vinogradova tika noturēts svinīgs aizlūgums, svētku galdu rotāja kārdinošs šķiņķis, Lieldienu „pashas”, kuliči, „bābas”, un katru ciemiņu viņš cieši un maigi trīsreiz sveicināja ar Pashas skūpstu» .

 

Izmantotā literatūra:

http://www.russkije.lv/lv/lib/read/sergey-vinogradov-artist.html