photo of . .
Izsoļu nams/galerija Jēkabs
Jēkaba iela 26/28
Rīga , LV-1050
+371 29528684

Telefons: +371 29528684

E-pasts: galerija@inbox.lv

Aleksandrs APSĪTIS

(1880 - 1943)

Gleznotājs, grafiķis.

 

Aleksandrs Apsītis ir savrupa personība latviešu mākslā. Māksliniekam piemīt nenoliezamas veikla zīmētāja dotības un noteikta izpratne par krāsu kultūru. Reālists, ar jūgendstilam raksturīgām iezīmēm. Preses zīmējumos veidojis savu skaistuma etalonu, kas orientēts uz plašas publikas gaumi. Aleksandrs Apsītis ir pazīstams galvenokārt kā preses, grāmatu un politisko plakātu grafiķis – daudzus darbus parakstījis ar pseidonīmu Aspids, A.Petrovs, Čūska, Skits, Oseņevs un citiem. Krievijas periodā sadarbojies ar žurnālu “Rodina”, “Ņiva”, “Zvezda” (1902-1906), arī ar I. Sitina, A. Stupina, P. Soikina grāmatu izdevniecībām. Ilustrējis A. Čehova, I. Turgeņeva, M. Gorkija, M. Saltikova-Ščedrina u.c krievu klasiķu darbus. Autors Ļ. Tolstoja “Karš un miers” jubilejas izdevuma (1912) un pirmās Krievijas bērnu enciklopēdijas (1913) ilustrācijām. Šajā laikā mākslinieks uzturējās Pēterburgā un Maskavā.

 

Pēc oktobra apvērsuma pievērsies aģitāciju plakātu zīmēšanai – pirmajos padomju varas gados darinājis ap 50 politisko plakātu (“Proletārieši, zirgos!”, 1918; “Uz priekšu cīņā par Urālu aizstāvēšanu”, 1919; “Ar visu krūti cīņā par Petrogradas aizstāvēšanu!”, 1919). Aleksandrs Apsītis tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem padomju politiskā plakāta izveidotājiem, kura principus vēlāk izmantojuši daudzi krievu mākslinieki.

 

Iemaņas mākslā Aleksandrs Apsītis ir apguvis Ļ. Dmitrijeva – Kavkazska mākslas studijā (1898-1899). Pēc atgriešanās Latvijā (1921) mākslinieks strādājis visās iepriekš minētajās nozarēs. Glezniecībā darinājis lielas daudzfigūru kompozīcijas par dažādām tēmām (“Kauja pie Durbes 1260. gada 17.jūlijā”). Regulāri publicējis zīmējumus žurnālos “Jaunā Nedēļa”, “Atpūta”, “Ilustrēts Žurnāls”, “Zeltene”, “Latvijas Jaunatne”, “Tautas Žurnāls Visiem” u.c. Sadarbojies ar A. Jesena izdevniecību; ilustrējis grāmatu sēriju “Jaunības bibliotēka”, veidojis māksliniecisko noformējumu mācību grāmatām, daiļliteratūras izdevumiem (“Tūkstoš un viena nakts”, 1924-1929; J. Janševka “Dzimtene”, 1925; Aspazijas “Trejkrāsaina saule lec”, 1926). Darbojies arī lietišķajā grafikā (reklāmas plakāti, apsveikuma kartiņas, konfekšu papīri V. Ķuzes saldumu fabrikai).

 

Literatūra:

Vilsons A.Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sējums. Rīga: “Latvijas enciklopēdija”, 1995, 29.–30.lpp.