Gleznotājs un pedagogs Leonīds Āriņš, viens no t.s. Tukuma grupas dalībniekiem, ir bijis savdabīgs latviešu mākslinieks – jau 30. gados, atšķirībā no tolaik valdošās beļģu glezniecības ietekmes, meklējis citus krāsu, faktūru, līniju un siluetu aktivitātes kāpinājuma līdzekļus, pārstrādājot franču postimpresionistu un fovistu, vācu ekspresionistu un citām skolām raksturīgo savā interpretācijā. Līdztekus emocionāliem gleznojumiem radījis ievērojamu skaitu spalvas zīmējumu, kas ar precīzajiem datējumiem veido savdabīgu dienasgrāmatu.
Āriņš nav strādājis kādas noteiktas skolas ietvaros, kā arī nav noliedzis radošas ietekmes un aizguvumus. Viņa daiļradē ir nolasāmas franču glezniecības ietekmes ar fovismam raksturīgo krāsu dominanci: Anrī Matisa, Pjēra Bonāra, Fajumas portretu, kā arī lietuviešu glezniecības iezīmes.
Daudz strādājot, izkopjot zīmējumu, vērojot dabu mākslinieks ir kļuvis lakonisks, tiecies radīt savus simbolus un pasaules redzējuma kodu.
Leonīds Āriņš ir dzimis 1907. gada 8.aprīlī, Rīgā. Ar pārtraukumiem mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā profesora Jāņa Kugas vadītajā Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcā (1925 – 1942). 1941. gadā izstrādājis diplomdarbu – dekorācijas Annas Brigaderes lugai „Sprīdītis”, tomēr diplomdarbu nav aizstāvējis.
Āriņš ir strādājis par palīgstrādnieku Latvijas Nacionālās operas dekorāciju darbnīcā (1929 – 1936). No 1929. gada sācis vākt studiju biedru un citu latviešu mākslinieku mākslas darbus un veidot savu kolekciju, kas vēlāk kļuva par pamatu Tukuma mākslas muzeja kolekcijai. Tukuma mākslas muzejs tika atklāts 1936. gadā. No 1938. līdz 1953. gadam Āriņš bija tā līdzstrādnieks un direktors, paralēli strādājot par vadītāju Tukuma bibliotēkā (1938 – 1941). Strādājis arī par zīmēšanas skolotāju Tukuma 1. vidusskolā (1953 – 1968).
Leonīds Āriņš tika uzņemts Mākslinieku savienībā 1945. gadā, 1950. gadā formālu iemeslu dēļ izslēgts un no jauna uzņemts 1969. gadā.
Savu pirmo zīmējumu personālizstādi Leonīds Āriņš sarīkoja jau 1920.gadā, Rupsalas pamatskolā. Izstādēs piedalījies no 1935. gada. Māksliniekam bijušas personālizstādes Tukumā, Rīgā, Jūrmalā, Engurē, Madonā, Doles muzejā, Talsos. Āriņš ir piedalījies arī daudzās grupu izstādēs. Leonīda Āriņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Talsu novada muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, kā arī vairāku Krievijas muzeju krājumos, privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Mākslinieks ir apbalvots ar Latvijas PSR Mākslinieku Savienības goda rakstu (1977), Latvijas PSR Kultūras Ministrijas goda rakstu (1977 un 1986); Latvijas PSR Augstākās Padomes goda rakstu (1987).
Leonīds Āriņš miris 1991. gada 6. oktobrī Tukumā.
Izmantotā literatūra:
Tidomane G. Āriņš, Leonīds // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 32. lpp.