photo of . .
Izsoļu nams/galerija Jēkabs
Jēkaba iela 26/28
Rīga , LV-1050
+371 29528684

Telefons: +371 29528684

E-pasts: galerija@inbox.lv

Romans SUTA

(1896 - 1944)

Spilgta persona Latviešu glezniecībā. Viens no galvenajiem latviešu modernās mākslas veidotājiem. Romans Suta bija daudzpusīgs mākslinieks - gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs, keramiķis, interjerists, mākslas kritiķis, pedagogs. Sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par latviešu mākslu.   Stilistiski attīstījies no modernisma 20.gadsimta sākumā un 1920.gados uz “jaunās lietišķības” inspirētu reālismu, kas 1930.gados pārtapa tonālā glezniecībā.

 

Strādāja ar eļļu un tušu, darinājis linogriezumus, attēlojis tautas dzīvi, īpaši – zaļumballes, kāzas, ostas un sadzīves ainas. Gleznojis arī portretus un klusās dabas. Latvijas dekoratīvi lietišķajā mākslā izcili ir Romana Sutas modernisma stilistikā veidotie porcelāna, fajansa un māla trauku apgleznojumi, kuros laikmetīgā formā interpretēta Latvijas etnogrāfija un sadzīves žanrs.

 

Romans Suta dzimis 1896.gada 28.aprīlī Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.   Apmeklējis J. Madernieka studiju (1913) un Rīgas pilsētas mākslas skolu (1913-1915). 1917.gadā beidzis Penzas mākslas skolu. Romans Suta bija viens no Ekspresionistu (1919), vēlākās Rīgas mākslinieku grupas dibinātājiem un tās biedrs (1920-1926), Rīgas Grafiķu biedrības biedrs (1929–1934). No 1926.gada piedalījies biedrības “Zaļā vārna” izstādēs.

 

Izstādēs piedalās kopš 1919.gada. Personālizstādes Rīgā (1928, kopā ar Aleksandru Beļcovu), Berlīnē (1923, 1925, 1928), Briselē (1935), Leipcigā (1939), Ļeņingradā un Maskavā (1934), Ņujorkā un Prāgā (1930), Oslo (1933), Parīzē (1925, 1937), Stokholmā (1927), Tallinā (1923, 1928) un Tartu (1923), Varšavā (1924), Vašingtonā (1930) un citur. Piemiņas izstādes Rīgā (1966, 1985-1986, 1991, 1996), Cēsīs (1991). Piedalījies daudzās grupu lietišķās un glezniecības izstādēs. Romana Sutas darbi eksponēti latviešu avangarda retrospektīvajās izstādēs Rīgā, Vācijā, Nīderlandē, Dānijā un citur.

 

Dibinājis porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars” (1924 – 1929, kopā ar A. Beļcovu un S. Vidbergu), bijis tās vadošais mākslinieks. Romans Suta bijis Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas galvenais mākslinieks (1931–1940); darinājis trauku apgleznojumu un formu metus masu produkcijai un veidojis oriģinālparaugus. Iļģuciema stikla fabrikas galvenais mākslinieks (1930.gadu sākums – 1940.g) zīmējis metus kristāla trauku formām un gravējumiem.

 

Vadījis Rīgas Tautas augstskolas zīmēšanas un gleznošanas studiju (1929 –1934) un savu privāto studiju (1934–1940). Dekorators Rīgas kinostudijā (1939 – 1941), evakuējies uz Tbilisi, kur turpināja strādāt par filmu dekoratoru līdz 1944.gadam, kad uz apmelojumu pamata nošauts, 1959.gadā reabilitēts.

 

Apbalvots ar zelta medaļu par nacionāli konstruktīvā stila ideju un bronzas medaļu par šķīvjiem Pasaules dekoratīvās mākslas un modernās industrijas izstādē Parīzē (1925), ar sudraba medaļu par māla trauku komplektu starptautiskajā izstādē Briselē (1935), saņēmis Grand Prix starptautiskajā izstādē Parīzē (1937).

 

Izmantotā literatūra:

Māksla un Arhitektūra biografijās. Rīga: Preses nams, 2000