photo of . .
Izsoļu nams/galerija Jēkabs
Jēkaba iela 26/28
Rīga , LV-1050
+371 29528684

Telefons: +371 29528684

E-pasts: galerija@inbox.lv

Augusts ANNUSS

(1893 - 1984)

Gleznotājs

 

Augusta Annusa daiļrades sākuma posma nozīmīgākie darbi ir saistīti ar ceļojumiem pa Kurzemi, kur Rucavā, Alsungā, Dunikā u.c. mākslinieks vērojis tautas dzīvi un senās paražas. Jau šajā laikā mākslinieks ir ticis atzīts par izcilu zīmētāju, talantīgu sarežģītu kompozīciju veidotāju un spēcīgu krāsas meistaru. Sākotnēji Annusa gleznās tika uzsvērts zīmējums un līnija, bet 20.gadu beigās par noteicošo kļuva kolorīts, viegls otas triepiens. 30. gados mākslinieks gleznojis galvenokārt zvejnieku sievas, zemniekus, strādniekus ikdienas gaitās un atpūtā, atklājis sievietes ķermeņa vitalitāti un skaistumu. Šajā laikā Annusa daiļrades kolorīts ir kļuvis sudrabaini pelēks, atmosfēra virmojoša, kompozīcija monumentāla. Trimdas posmā viņa glezniecībā parādās daudz simbolu. Otas raksts ir kļuvis nervozāks, kolorīts pieklusinātāks. Mākslinieks ir atkārtoti gleznojis tautas nemirstības simbolu – koklētāju.

 

Augusts Annuss ir dzimis Liepājā, transportstrādnieka ģimenē. Viņa meita Anna Annusa – Hāgena ir tēlniece un scenogrāfe, dēls Jānis Annuss – gleznotājs.

 

Augusts Annuss ir mācījies Kijevas mākslas skolā (1913 – 1915), Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Petrogradā (1915 – 1918), vakaros apmeklējis arī Petrogradas Mākslas veicināšanas biedrības skolu. 1926. gadā beidzis Latvijas Mākslas Akadēmijas J. Tillberga Figurālās gleznošanas meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Liepājas kuģu būvētavā”.Strādājis par skatuves gleznotāju Liepājas jaunajā teātrī (1921 – 1923), bijis Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagogs (1929 – 1940, 1941 – 1944) un profesors (1944). 1920. – 30. gados studiju nolūkos apmeklējis Franciju, Spāniju, Vāciju, Austriju, Holandi, Beļģiju, Somiju, Angliju, Itāliju. Sākot ar 1923. gadu sācis piedalīties Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs. 1928.gadā iestājies Latvju mākslinieku biedrībā, 30.gadu sākumā – mākslinieciskajā biedrībā “Sadarbs”. Piedalījies biedrības “Sadrabs”, Kultūras Fonda un valsts rīkotajās ārzemju izstādēs.

 

Izmantotā literatūra:

Vilsons A.Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sējums. Rīga: “Latvijas enciklopēdija”, 1995, 25.lpp.