BOGDANOVS-BEĻSKIS Nikolajs

Gleznotājs, pedagogs

Nikolajs Bogdanovs–Beļskis ir beidzis Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolu (1889; mācījies pie V. Makovska, V. Poļenova u.c.), pēc 1895.gada papildinājies Pēterburgas Mākslas Akadēmijā pie I.Repina, kā arī Parīzē pie F. Kormona un K. Kolarosi. No 1890. gada piedalījies Peredvižņiku izstādēs, no 1895.gada bijis šīs apvienības biedrs.

Latvijā dzīvojis no 1921.gada, bijis krievu emigrants. Pazīstams gan ar savu mākslas studiju, kurā mācījās arī latvieši, gan ar saviem darbiem. Viens no populārākajiem tā laika cittautu māksliniekiem. Gleznojis galvenokārt mazo žanru, īpaši bērnu dzīves tēlojumus (“Rokdarbu stunda”, 1936), lielu vietu darbos ierādot ainavai. Pazīstams arī kā portretists. Daudz gleznojis Latgalē. Latvijā pirmo reizi izstādē piedalījies 1921. gadā; sarīkojis personālizstādes (1923, 1932, 1936), kas plaši tika atspoguļotas latviešu, krievu un vācu periodikā. Bijis Latvijas Rakstniecības un mākslas kameras loceklis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Izmantotā literatūra:

Vilsons A.Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sējums. Rīga: “Latvijas enciklopēdija”, 1995, 74.lpp