PADEGS Kārlis

Gleznotājs,grafiķis

K.Padega daiļrade gan tematiski, gan formāli Latvijas sarpkaru periodā ar savu ekspresionistisko tēlainību bija savdabīga parādība. No zināmajām 80 gleznām līdz mūsdienām saglabājušās tikai ap 30. Lielākā daļa no mākslinieka daiļrades radīta grafikas tehnikā. K.Padegam raksturīgi tušas zīmējumi, kas nereti papildināti ar akvareļa izmantojumu. Mākslinieks savā daiļradē necentās radīt estetizētus mākslas darbus - viņu interesēja pasaules ēnas puses un šķietami riebīgais. Galvenokārt viņš atainoja 20.gs. urbāno cilvēku un pretkara motīvus, kas spilgti izpaudās grafikas ciklā "Sarkanie smiekli", pievēršoties kara šausmām. Pats K. Padegs teicis, ka: "[..] neesot nekāds baptistu sludinātājs mākslā, bet tēlojot dzīvi, kāda tā ir," no savām atmiņām stāsta mākslinieks Gunārs Vīndedzis. K.Padegs daudz darbojies arī portreta žanrā, īpaši bieži veidojot izteiksmīgus pašportretus, ko pvada dziļa pašironija. Visas tematikas skatītas caur mākslinieka ironisko un skepticisko domāšanas prizmu. Sakāpināta ekspresivitāte, kompozicionālais fragmentārisms, groteska, paradoksi, detaļu hiperbolizācija un deformācija, kas apvienota ar līnijas virtuozitāti, spēj raksturot mākslinieka daiļradi. K.Padega mākslu augstu vērtēja arī tā laika mākslas kritiķis Jūlijs Madernieks: "K. Padegs ir ekstravagants, temperamenta pilns modernists ar plašām un īpatnām mākslinieciskām spējām. [..] Īsta māksla raksta pati sev iekšēja satura likumus, kādi pa spēkam tikai izredzētajiem. [..] K. Padega izstādītie darbi liecina, ka viņam šis ceļš risinās viegli un rotaļīgi." 

K. Padegs iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā bez vidusskolas beigšanas, apliecinot savu zīmētprasmi. Nesaskaņu dēļ viņš nebeidza R. Zariņa vadīto Grafikas meistardarbnīcu, kurā sākotnēji iestājās, bet gan V. Purvīša vadīto Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Osta". 1933. un 1934.gadā notika K. Padega personālizstādes kopā ar mākslinieku V. Kalnrozi, bet vienīgā pilnīgi patstāvīgā izstāde K. Padega dzīves laikā notika tikai vienu reizi - 1936.gadā. Paralēli gleznošanai K. Padegs veidoja avīžu reklāmas, neilgi darbojās humora žurnālā "Svari", kā arī noformēja veikalu skatlogus. Tomēr lielākoties mākslinieks bija ļoti nabadzīgs, nespējot atrast piemērotu patstāvīgu darbu. "K. Padegs līdz pat mūža galam palika brīvmākslinieks, viņš nekad nav ieņēmis solīdu amatu vai saņēmis labi atalgotus pasūtījumus. Pat grūti saprast, no kā īsti viņš dažreiz pārtika," komentē Jānis Kalnačs. Trūcīgais uzturs un neveselīgais dzīvesveids pastiprināja ielaisto tuberkolozi, kas bija par iemeslu pāragrai mākslinieka nāvei. K. Padegs plaši zināms ne tikai savas spilgtās daiļrades dēļ, tāda bijusi arī viņa personība - ekstravagants dendijs un meiteņu mīlulis. Gluži kā leģendārs tēls viņš klīda pa Rīgu melnā mētelī, platmalē un sarkanā šallē, šokējot publiku ar savu neatkarīgo domāšanu. 

Izmantotā literatūra:

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, Latvijas enciklopēdija, Rīga, 1995.gads

Kalnačs Jānis, ".. sapņu zīmētājs Kārlis Padegs", Rīga: Liesma, 1993.gads

Kalnačs Jānis, "Variācijas par Kārļa Padega tēmu", Rīga: Jāņa sēta, 1996.gads