Gleznotājs
Ernests Meļķis piedzima zemnieku ģimenē. Mācījies K. Miesnieka studijā (1926-1927) un pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbiem “Mežinieki” (1938, piešķirts atestāts) un “Baļķu vedēji” (1939, piešķirts mākslinieka grāds, vadītājs Ģ. Eliass). Pēc studijām strādāja par zīmēšanas skolotāju Ludzas valsts arodskolā (1939-1940), par dekoratoru Tukuma tautas namā (1946). Ernests Meļķis bija ilggadējais Tukuma 1. vidusskolas rasēšanas skolotājs (1948-1952), vēlāk tās direktors. 1946. gada nodibināja un vadīja Tukuma mākslas studiju. Izstādēs sāka piedalīties no 1933. gada.
Daiļrades sākumā gleznojis figurālās kompozīcijas, ainavas, klusās dabas un portretus, vēlāk galvenokārt gleznoja tikai ainavas un klusās dabas (augļus un ziedus). Mākslinieka paletei raksturīgi zemes toņi ar kontrastkrāsu uzmirdzējumiem, enerģisks otas raksts.
Izmantotā literatūra:
Māksla un Arhitektūra biografijās. 2 daļa. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996