ELIASS Ģederts

Gleznotājs

Ģederta Eliasa daiļradi raksturo stilistiskā daudzveidība – viņa gleznās vērojami gandrīz visi 20.gadsimta sākuma modernisma strāvojumi. Visizteiktāk Eliass ir pieteicis sevi fovisma stilistikā. Par galveno izteiksmes līdzekli viņš izvēlējās pašpietiekami sulīgu krāsu spēcīgās kombinācijās, nereti veidojot kontrastus, kā arī uzsverot enerģisku triepienu. Dažādos mākslinieka dzīves periodos darbos redzamas arī sezānisma, puantilisma, kubisma, sintētisma, krievu futūrisma, impresionisma, ekspresionisma, kā arī jaunā reālisma iezīmes. Tomēr neraugoties uz lielo daudveidību, Eliasam ir pašam savs, spilgts gleznieciskais rokraksts. Tematiskais lauks darbos iezīmējas no smalku sieviešu figūrām, līdz skarbās lauku dzīves ikdienas atveidojumam – Eliass bija viens no šīs tēmas aizsācējiem latviešu glezniecībā. Mākslinieks ir gleznojis aktus, portretus, klusās dabas un ainavas eļļas, akvareļa, pasteļa un zīmējuma tehnikās. Gūtās zināšanas Rietumeiropā, vēlme eksperimentēt, nerimstoša mīlestība pret mākslu un nebaidīšanās būt daudzveidīgam ļāva Ģedertam Eliasam kļūt par sava laika vienu no novatoriskākajiem un savdabīgākajiem latviešu glezniecības pārstāvjiem. "..Māksla Ģedertam Eliasam bija kā mūzika Bēthovenam, visos laikos viņa diženā, Vienīgā un iemīļotā līgava, kurai viņš veltīja visu savu garo mūžu."

Gleznieciskās iemaņas Ģederts Eliass apguva pie tādiem Latvijas nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem kā Johana Valtera un Vilhelma Purvīša. Sarežģīto politisko apstākļu dēļ Eliasam nācās bēgt no Latvijas, tādēļ turpmākās mākslas studijas norisinājās Kopenhāgenā, vēlāk Briseles Karaliskās mākslas akadēmijā un Parīzē. Pēc Pirmā pasaules kara viņš devās uz Maskavu, lai iepazītu pilsētas mākslas dzīvi un pilnveidotos profesionāli. Atgriežoties Latvijā, Eliass aktīvi iesaistījās vietējās kultūras dzīvē, piedalījās Rīgas mākslinieku grupas izstādēs, kā arī latviešu mākslas izstādēs ārzemēs. Paralēli glezniecībai Eliass strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā par Akta gleznošanas klases un Figurālās meistardarbnīcas vadītāju, kā arī veidoja rakstus un publikācijas, apcerot mākslas aktuālos jautājumus. Dzīves laikā Ģederts Eliass saņēma dažādus apbalvojumus un prēmijas.

 Izmantotā literatūra:

1. Kairukštīte-Jaciniene H. Ģedertam Eliasam par piemiņu. Māksla, 1978, Nr.3., 10.lpp

2. Kaupere, M. Ģederts Eliass. Katalogs, Jelgava: Jelgavas tipogrāfija, 2002.

3. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, Latvijas enciklopēdija, Rīga, 1995.gads