FEDERS Jūlijs

Gleznotājs

Jūlijs Feders ir viens no Latvijas ainavas glezniecības aizsācējiem 19.gs 2.pusē. Viņš pārstāvēja krievu un vācu akadēmisko glezniecības skolu. Federa darbos vērojamas gan reālistiski romantizētas, gan reālistiska impresionisma glezniecības iezīmes apvienojumā ar mākslinieka individuālo stilu un augstu profesionalitāti. Darbos vērojama motīvu daudzveidība – romantizētajās ainavās bieži atainoti pilsdrupu, viduslaicīgu piļu, dabas stihiju skati, kas mijas ar mierpilnām un līdzsvarotām dūmakainām ainavām. Jūlijs Feders ir atveidojis dažādu valstu ainavas, īpašu uzmanību veltot tieši Latvijas dabas studijām. "Tēvam bija ļoti augsti attīstīta skaistuma, it sevišķi liriskā skaistuma, izjūta dabā. Neviens neprata tik labi kā tēvs atrast visjaukākos un skaistākos savas dzimtenes dabas nostūrīšus," komentē Federa dēls. Mākslinieka daiļradē dominē plaša un harmoniski veidota krāsu gamma, izteikts gaismēnu un atmosfēras atveidojums. "Valdzinoša ir prasme ne vien tīksmināties par apgaismojuma efektiem, bet arī radīt liela plašuma, telpas un gaisa sajūtu, [..]" [1.194.] tā mākslas zinātniece Kristīne Ogle. Jūlija Federa glezniecībā vispārinātība un nosacītība ir apvienota ar smalkas glezniecības niansēm, tomēr izslēdzot pilnīgu detaļu atveidojumu.

Interese par glezniecību Jūlijam Federam radās jau pusaudža gados, mācoties Rīgas Doma skolā. Glezniecību Feders turpināja apgūt Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1857–1862), pakāpeniski iegūstot akadēmisko grādu (1880). Vēlāk Feders pasniedza zīmēšanu Jelgavas reālskolā (1863–1875), kur turpināja nodarboties ar gleznošanu. Mākslinieks dzīves laikā daudz ceļoja, apmeklējot Šveici, Franciju, Spāniju, Norvēģiju, kā arī papildināja savas zināšanas Diseldorfas Mākslas akadēmijā (1875–1876). 1874. gadā Londonas vispasaules izstādē Jūlijs Feders saņēma sudraba medaļu par gleznu "Pēc vētras", ko vēlāk iegādājās Persijas šeihs. Pēc tam Jūlijs Feders dzīvoja gan Ukrainā, gan Pēterburgā, pasniedzot arī zīmēšanu. Tomēr vasarās mākslinieks arvien turpināja apmeklēja Latviju, daudz gleznojot dabā un tādejādi veicinot interesi par nacionālo ainavu. Mākslinieks nereti arī piedalījās apvienības "Rūķis" rīkotajos vakaros. Pēc Federa nāves, sākot ar 1. latviešu mākslinieku izstādi 1910. gadā, viņa darbi visai regulāri tika iekļauti Latvijas mākslas retrospektīvajās izstādēs.

Izmantotā literatūra:

Ogle K. "Starp tradīciju, dabu un jūtām" // Kalniņš E., Ogle K., Pujāte I., Sakne I., Šmite E., Temerova D., Veiherte I. Jūlijs Feders. Rīga: 2013.

Tidomane G. Feders, Jūlijs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 151. lpp.