GROSVALDS Jāzeps

Gleznotājs

Jāzeps Grosvalds ir uzskatāms par klasiskā modernisma aizsācēju Latvijas 20. gadsimta mākslā. Savos darbos mākslinieks pievērsies ne tikai estētiskajam vai formālajam aspektam, bet arī idejas un dziļa pārdzīvojuma tvērumam. Tā laika Latvijas mākslas telpā Grosvalda no personiskās pieredzes un pārdzīvojumiem nākušie bēgļu, strēlnieku un kara tēmai veltītie darbi aizsāk jaunu tematisko loku. Šajās ainās mākslinieks ir ietvēris tautas ciešanas tālu ārpus dzimtenes robežām, kā arī kara ikdienas tumšo pusi bez lielām uzvarām vai varenām kauju ainām.

Jāzeps Grosvalds ir gleznojis arī pilsētainavu un atspoguļojis Arābijā gūtos iespaidus savā Austrumu ciklā. Šajos darbos atklājas spēcīga kolorīta izjūta un kompozīcijas veidošanas talants. Grosvalda mākslā savienojas nacionālā tematika un Rietumeiropā iegūtās gleznieciskās iemaņas, radot virkni darbu, kas kalpoja par paraugu citiem latviešu māksliniekiem.

Jāzeps Grosvalds dzimis turīgā advokāta ģimenē, kas lielā mērā ļāva veiksmīgi attīstīt māksliniecisko talantu. Jau pēc ģimnāzijas beigšanas mākslinieks devās uz Minheni apgūt glezniecību, lai pēc tam papildinātu zināšanas Parīzē un citos Rietumeiropas mākslas centros. Līdz ar Pirmo pasaules karu Grosvalds atgriezās Rīgā, kur aktīvi iesaistījās mākslas dzīvē, kļūstot par grupas "Zaļā puķe" dalībnieku (1919. gadā tā pārtapa par Ekspresionistu grupu, bet 1920. gadā par Rīgas mākslinieku grupu). Grupas ietvaros tika risinātas latviešu nacionālas mākslas izveides problēmas, kam konkrētu saturu deva karš, bēgļu un strēlnieku cīņu tēmas.

Izmantotā literatūra:

Tidomane G. Grosvalds, Jāzeps // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 183. lpp.