GEISTAUTE Erna

Gleznotāja, grafiķe

Erna Geistaute ir gleznojusi klusās dabas, ainavas, portretus, kam raksturīgas beļģu mākslas iezīmes. Aktīva trimdas mākslas dzīves veicinātāja. Pasteļtehnikā gleznojusi portretus, kuros, atveidojot vienu personu vairākos rakursos, tiekusies risināt dažādas raksturošanas problēmas. Daiļrades sākumā māksliniece savā daiļradē pievērsās mātes un bērna, madonnas un tautu meitu atainojumam. Meklējusi jaunus paņēmienus gleznošanas tehnikā, lai kāpinātu kolorīta intensitāti. Pēdējos mūža gados darinājusi vizionāras kompozīcijas par Jāņa Raiņa lugu motīviem. Pievērsusies arī grāmatu grafikai.

Erna Gestaute ir mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā (1926-1930). 1936. gadā kā Latvijas Kultūras Fonda stipendiāte studiju nolūkos apmeklējusi ārzemju mākslas centrus. Bijusi mākslinieku apvienības “Zaļā vārna” biedre. Viena no izstādes “Latviešu māksla Rietumeiopā” organizētājām Kopenhāgenā (1958), sarīkojusi personālizstādes Kopenhāgenā (1959), Upsalā (1960).

Mirusi 1975. gada 31. janvārī Kopenhāgenā, Dānijā.

Izmantotā literatūra:

Ņefedova I. Geistaute, Erna // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 166. lpp.

Siliņš J. Latvijas māksla 1915 – 1940. Stokholma: 1988 – 2. sēj., 232.– 239.lpp