Grafiķis
Gunārs Krollis daiļrades sākumā ir pievērsies galvenokārt linogriezumam. Izstrādājis poētiski un emocionāli piesātinātu, monumentalizētu tēlu sistēmu, kurā svarīga nozīme rūpīgi izkoptam ritmam un dekorativitātei, kā arī publicistiskiem simboliem un alegorijām. 70.–80. gados mākslinieka tēlu sistēma kļuva intīmāka, bet reizē arī asociatīvi sarežģītāka, kur līdz virtuozitātei izkoptas tipiski grafiskas kvalitātes dobspiedumā. Reizē arvien komplicētāka kļuva ciklu un sēriju struktūra, dažādu tehnisko paņēmienu sintēze vienā darbā. Mākslinieka 90. gadu daiļradē pastiprinājās daiļrades analītiskās tendences un tēlu dramatisms.
Krollis ir aktīvi strādājis grāmatu ilustrācijā, veidojis daudzveidīgas grāmatu apdares, izkopdams asociatīvās ilustrācijas stilistiku un māksliniecisko kompozīciju principus. Daudz strādājis arī akvareļtehnikā.
Gunārs Krollis no 1948. līdz 1953. gadam ir mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1954. gada līdz 1960. gadam studējis Latvijas Valsts mākslas akadēmijā, absolvējis grafikas nodaļu. No 1960. gada līdz 1965. gadam strādājis par māksliniecisko iekārtotāju žurnāla “Zvaigzne” redakcijā. Kopš 1963. gada bijis Mākslinieku savienības biedrs. Ieguvis prēmijas un apbalvojumus dažādu valstu grafikas triennālēs un izstādēs.
Bibliogrāfija:
Reihmane L. Krollis, Gunārs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 45. – 46. lpp.