VARSLAVĀNS Francisks

Gleznotājs

Gleznojis eļļas, pasteļa un akvareļa tehnikā portretus, ainavas, aktus, sadzīves žanra, kā arī reliģiska satura kompozīcijas.

Francisks Varslavāns ir dzimis 1899.gada 10.oktobrī Rēzeknē. No 1915.līdz 1917.gadam mācījies Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības mākslas skolā. Skolu vadīja pazīstamais gleznotājs Nikolajs Rērihs, bet F.Varslavāna tiešais skolotājs glezniecībā bija Arkādijs Rilovs. Vēlāk mācījies pie futūrista D.Burļuka Vladivostokā. Ar kuģi kā krāsnkuris nokļuva Polinēzijas un Filipīnu salās. Francisks Varslavāns Latvijā atgriezies 1920.gadā, apmetās Rēzeknē. Strādājis par zīmēšanas skolotāju Rēzeknes latviešu ģimnāzijā un Valsts skolotāju institūtā (1921-1925), par dekoratoru Latgales latviešu teātrī (1921-1925), uzstājās arī kā aktieris. Ar Kultūras fonda stipendiju glezniecības studiju nolūkos Francisks Varslavāns apmeklējis Berlīni, Romu, Florenci, Parīzi (1923). No 1925.gada dzīvojis Parīzē, studējis Luvrā glezniecību. Darbojies itāliešu pantomīmas teātrī (1927). Bijis maizes cepējs, trauku mazgātājs un deju partneris uz tvaikoņa, kas brauca uz Brazīliju (1929).

1936.gadā Francisks Varslavāns dibinājis Rēzeknes mākslinieku kopu. Devis lielu ieguldījumu Latgales mākslā kā šīs kopas organizētājs un vadītājs. Viņa mājvieta kļuva par satikšanās un diskusiju vietu Rēzeknes māksliniekiem. Francisks Varslavāns strādājis par Rēzeknes Novadpētniecības muzeja direktoru (1940), Mākslas lietu pārvaldes tēlotājas mākslas nodaļas inspektoru Rīgā (1940-1941). 1941.gadā evakuējās uz Taškentu, bijis dekorators Hivas teātrī Uzbekijas PSRS, darbojies LPSR Valsts mākslas ansamblī Ivanovā (1942-1944). 1944.gadā Francisks Varslavāns atgriezies Rīgā. Bijis Latvijas Padomju mākslinieku orgkomitejas loceklis un PSRS Mākslas fonda pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1944-1946).

Mākslinieku savienības biedrs no 1944.gada. Izstādēs piedalījies kopš 1918.gada (Vladivostokā).  Personālizstādes Rīgā (1924, 1926, 1930, 1934, 1935, 1949), Rēzeknē (1924). Piemiņas izstādes Rīgā (1975, 2000). Dzimtas izstāde Rēzeknē (1985). Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1924-1926) un biedrības „Zaļā vārna” (1927-1931) izstādēs, latviešu mākslas izstādēs Maskavā un Ļeņingradā (1934), Vīnē, Budapeštā, Prāgā (visas 1937), Parīzē, Londonā (1939), kā arī daudzās izstādēs Rīgā. Kā pirmajam no Latvijas māksliniekiem 1943.gadā Franciskam Varslavānam tika piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. 1946.gadā tiek piešķirta medaļa ”Par darba varonību Lielajā tēvijas karā 1941-1945”.

Izmantotā literatūra:
Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 2003, 4.daļa, 25.lpp
Siliņš J. Latvijas māksla 1915-1940. Stokholma, 1988, 1.daļa
A.Lapiņš. Francisks Varslavāns. Dzīve un darbs. Rīga, 1965.gads