Jānis TĪDEMANIS

J. F. Tīdemanis bija vienīgais bērns savai mātei šuvējai. Četrpadsmit gadu vecumā kā kuģa puika nonāca Arhangeļskā, pēc tam kā “zaķis” ASV. No 1917. gada viņam radās izdevība apmeklēt Klīvlendas un Ņujorkas mākslas skolas. 1920. gadā ar amerikāņu humānās palīdzības kuģi pārcēlās uz Rīgu. 1922. gadā Tīdemanis iestājās Antverpenes Karaliskās mākslas akadēmijas otrajā kursā. Pēc akadēmijas absolvēšanas no 1927. līdz 1934. gadam ar pārtraukumiem turpināja mācības Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā pie Izidora Opsomera. 1936. gadā pārcēlās uz Rīgu, būdams ārzemēs novērtēts autors.

Tīdemaņa dēkainā daba savienojumā ar flāmu mākslas iespaidiem triumfēja ekspresīvā glezniecībā. “Īstās mākslas vērtības nerodas, gleznojot pēc kādas sistēmas, bet tikai no pārdzīvojuma. Māksliniekam kā bitei jāuzpilda idejas no dzīves, no dabas, “1 pauda Tīdemanis. Viņa darbos valdīja tēlu deformācija,

spēcīga virsmas faktūra un kontrastējošas gaismēnas – Tīdemanis bija guvis iespaidus ne tikai no dabas. Viņš bija arī Džeimsa Ensora un Rembranta van Reina cienītājs. Tīdemaņa uzmanības lokā nokļuva lielpilsētu Antverpenes, Briseles, Rīgas raibā publika, ostas skati, kāršu spēlmaņi, sportisti, zirgi, ainavas, akti, ziedi un portreti.

Zīmējumā “Hanele” portretēta Elvīra Mituze, Tīdemaņa māsīca. Blondā Elvīra ar lielajām acīm un jutekliskajām lūpām kļuva par Tīdemaņa sievu un daudzu gleznu modeli. Beļģijā viņu iesauca par Haneli. Laulība izjuka 1937. gadā, un zīmējums palika Haneles jaunajā ģimenē.

1944. gadā kopā ar otro sievu Tīdemanis emigrēja uz Vāciju, pēc tam uz Šveici. 1948. gadā ģimene nonāca Kanādā.