Izstādes

No 1. līdz 29. februārim galerijā apskatāma Intas Dobrājas gleznu izstāde, kurā eksponētas gleznas, kas tapušas no 1971. līdz 2011.gadam. Māksliniece iepriecina ar saviem iecienītakajiem mākslas žanriem - izstādē vērojami ziedi, akti, potreti, klusās dabas un figurālas kompozīcijas. 

Intai Dobrājai raksturīga tuvība klasiskajai glezniecībai, smalki izkopta meistarība, tēmu un satura vienkāršība, harmonija. Viņa ir reāliste un balsta savu daiļradi uz latviešu klasiskajai mākslai tik tipisko tonāli telpisko glezniecību. 

Pēdējos gados Inta Dobrāja glezno galvenokārt ziedus, klusās dabas un aktus. Klusajās dabās viņa izmanto parastus traukus un ziedus, kas mums ik dienas ir apkārt un kas Intas Dobrājas interpretācijā kļūst aristokrātiski izsmalcināti. Arī akti - jaunas,  apaļīgas meitenes un nobriedušas sievas tēloti ikdienišķās nodarbēs šujot, mazgājoties.

Inta Dobrāja: “Ir vairākas tēmas, pie kurām es allaž atgriežos — tās ir klusās dabas ar baltiem traukiem, sieviešu akti (ar Jāņu vainagiem galvā), portreti un ziedi. Varu tās gleznot atkal un atkal un liekas, ka pats darba process man sagādā baudu. Es gleznoju ļoti lēnām, bet gandrīz katru dienu. Ātrāk par mēnesi neviena bilde nerodas. Es ilgi sēžu, skatos un vērtēju. Palasu avīzi un skatos atkal. Es saskaņoju un noskaņoju katru gleznu. Jo gatavāka tā top, jo darba process kļūst lēnāks. Ar pirkstu tajā piesedzu kādu vietu un domāju, vai vajag ko mainīt — pavilkt uz āru, paspilgtināt vai iegleznot dziļāk. Tāpēc tik grūti savākt gleznas veselai izstādei. Man ir svarīga arī darba iekšējā noskaņa. Bet, kāda tā būs, es zinu jau pašā sākumā. Pārsvarā gaiša un silta.''