20 okt. - 20 dec. 2015
No 21. oktobra līdz 21. novembrim mākslas galerijā “Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) būs apskatāma gleznotājas Annas Laicānes darbu izstāde "Uz trotuāra".
Trotuārs ir vieta, kur tvert vislabākās ainas un fragmentus no dzīves. Tā ir maza, nosacīti norobežota strēlīte, kur pilsētnieki un pilsētas ciemiņi pilnasinīgi un netraucēti izdzīvo savu ikdienu. Pilsētas centrā tās ir nelielas skatuvītes ar aktieriem kostīmos, piemeklētos pēc pašu izvēles, bet nomalēs uz trotuāriem sākas dokumentālā filma ar aktieriem bez grima. Tieši tik patiesi es gleznoju savas gleznas - kā uzņemot dokumentālas filmas par cilvēkiem un vietām, ieplūstot tajās, esot daļa no tām. Prieks, melanholija, tikšanās un šķiršanās, sarunas un vientulība, rutīna un svētki – viss vienuviet.
Es ļaujos baudīt un nodot skatītātājam nodiluša balkona margas, nelīdzenas sienas raupjumu, ūdens šļakstus uz strūklakas malas, durvju krāsas pieredzi, aizsvīduša, netīra stikla matējumu, gaismu-ēnu rotaļu uz ietves. Taču būtiskākais ir - kā šajā vidē, šajā detaļu virknējumā un apstākļos jūtas cilvēks... suns... putns...Kā viņi dzīvo un veido šo vidi un kā vide iespaido viņus!
Viens mirklis, lai garāmslīdošais skatiens pamanītu izteiksmīgo, apstātos pie bērniem, putniem un suņiem, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no pilsētā notiekošā. Tāpat kā cilvēka atmiņa saglabā viņam butisko un izdzēš nesvarīgo, tāpat es savā glezniecībā atsakos no nenozīmīgām detaļām, akcentējot kaut ko rakturīgu, arī skaistu.
Krāsa, forma, gaisma un faktūra – to pamanu, arī tad, kad pametu trotuārus un dodos tālāk, tāpēc neliedzu iespēju paralēli pilsētas ainām uzgleznot ko ļoti sulīgu – ziedošu kastani, vai karaliski sarkanas tulpes. Meklējumi pēc skaistā un citādā mēdz mani aizvest uz kādu citu valsti, un šogad tā bija Portugāle. Tāpēc strap atpazīstamām Rīgas noskaņām ieplūst pa kādam Porto vai Lisabonas fragmentam.
Es mēdzu iedvesmoties no pasaules mūzikas, kuru ietekmē daba un kultūra, tas ļauj saskatīt dažādas dzīves uztveres un redzējumus. Laba mūzika tāpat kā māksla neprasa paskaidrojumus vai žanra analīzi, harmonija atklājas stilistiskā daudzveidībā, kas sadzīvo vienā mākslas darbā.
/Anna Laicāne/