15 okt. - 7 nov. 2026
GAISMAS KLĀTBŪTNE
Par cilvēku, dabu un bezgalību, kas mīt mūsos.
Kas ir galvenais gleznā?
Varbūt ne koks, ne jūra, ne gaisma, kas izlaužas cauri zariem. Varbūt galvenais ir cilvēks, kurš uz mirkli apstājas tās priekšā. Tas, kurš ierauga, sajūt un ļaujas gleznai sevi aizvest kaut kur tālāk par redzamo.
Es vēlos, lai gleznā varētu ieiet. Nevis tikai ar skatienu, bet ar visu savu klātbūtni. Lai uz mirkli varētu aizmirst telpu, kurā atrodies, un nonākt citā — starp kokiem, pie jūras, gaismā, kas plūst . Varbūt pat vietā, kurā nekad neesi bijis, bet kura šķiet savādi pazīstama.
Mēs bieži dzīvojam ar sajūtu, ka esam pasaules centrs. Mēs nākam un aizejam, ceļam, pārveidojam, nosaucam un vērtējam. Taču akmens jūras krastā varbūt ir bijis tur ilgāk, nekā spējam iztēloties. Koks var nodzīvot vairākus cilvēka mūžus. Jūra turpina savu kustību, kamēr mainās paaudzes, valstis un veselas pasaules.
Varbūt tas, ko uzskatām par galveno, nemaz nav pats paliekošākais.
Un varbūt mēs neesam atdalīti no dabas. Varbūt tā nav tikai pasaule ap mums, bet arī pasaule mūsos. Mēs esam no tās radušies, un kaut kas no tās turpina dzīvot mūsos — mūsu elpā, atmiņā, sajūtās un klusumā.
Mēģinot šo pasauli saprast, mēs esam radījuši arvien vairāk veidu, kā to redzēt. Ekrāni, attēli, skaņas, informācijas straumes. Vienlaikus, arvien vairāk, arvien ātrāk. It kā redzēt nozīmētu uztvert.
Bet vai mēs patiešām ieraugām vairāk?
Reizēm pietiek nogulties jūras krastā. Virs mums — debesis, kuru plašumam nav saskatāmas robežas. Priekšā — ūdens un horizonts, aiz kura pasaule turpinās. Zem mums — zeme, kas glabā laiku, par kuru mēs zinām tik maz.
Un tad uz mirkli var sajust, ka bezgalība nav tikai kaut kur ārpus mums. Tā var būt arī mūsos.
Varbūt gleznojot es mēģinu iemūžināt vien nelielu kripatiņu no šī dabas skaistuma. Ar sava prāta, savas pieredzes un savu sajūtu ierobežotajiem līdzekļiem — gluži kā maza mušiņa, kas uz mirkli apstājusies milzīgā pasaulē. Es nevaru aptvert to visu. Varu tikai skatīties, brīnīties un mēģināt.
Taču varbūt tieši ar to pietiek.
Apstāties. Ieraudzīt. Sajust.
Un uz mirkli atcerēties, ka arī mēs paši esam daļa no šīs bezgalības.
Tikšanās ar autori 21.oktobrī no pl. 17.00-20.00
+371 29528684
galerija@inbox.lv
