Izstādes

J.Valtera glezniecība ir izteikti daudzpusīga, sākot no akadēmiskā reālisma, impresionisma, jūgendstila līdz pat vācu klasiskā ekspresionisma tradīcijai, radot augsta līmeņa darbus katrā no šiem stiliem. J.Valters savā daiļradē gleznoja ainavas, portretus, figurālas kompozīcijas, ļaujot pār stāstu dominēt noskaņas sajūtām. Vēlākajā Vācijas posmā mākslinieks pievēršas teātra, viesību, klusās dabas un aktu tematikai. Šajā laikā pastiprinājās mākslinieka krāsu, formu ekspresija un kontūru lietojums, abstrahējoties no dabas reālijām un naturālisma.

Johans Valters pirmās geznieciskās iemaņas viņš apguva pie K.Vīsnera un J.Dēringa. J.Valters beidza Pēterburgas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu "Jelgavas tirgus", kas šobrīd apskatāms Latvijas Mākslas muzejā. Pēc akadēmijas beigšanas mākslinieks bija arī slavenā pulciņa "Rūķis" biedrs, veicinot latviskas mākslas veidošanos. J.Valters kopā ar V.Purvīti un citiem pēc studijām apceļoja Rietumeiropas mākslas centrus, gūstot iespaidu tālākajai mākslinieciskajai darbībai. Līdz 1906.gadam, kad J.Valters devās  dzīvot uz Berlīni, viņš dzīvoja un gleznoja Jelgavā. Ar Vāciju tālāk saistījās visa J.Valtera dzīve. Tur viņš iekļuva vietējo mākslinieku un mākslas dzīves vidū, piedalījas izstādēs, vadīja studiju un rakstīja teorētiskus apcerejumus par mākslu.