Izstādes

Jāņa Tīdemaņa gadījumā glezniecisko rokrakstu tik tiešām varētu raksturot kā apkārtējās pasaules redzējumu caur viņa acīm. Gleznas ir impulsīvas, kontrastainas, krāsas trieptas biezās faktūrās, formas ir kustībās šarmantas un reizē deformētas un tam visam pa virsu – emocionāli pielādētas. Jānis Tīdemanis latviešu mākslas vidē ienāca kā caurvēja aizcirstas durvis – skaļi un pamanāmi. Vai tās būtu ostas ainavas, kāršu spēlmaņi vai kāda pazīstama seja, Džona glezniecība, kas kā virtuoza pilnmetrāža raksturo viņa paša dzīvi, visnotaļ neatstās skatītāju vienaldzīgu. Jānis Ferdinands Tīdemanis dzimis 1897.gada 1.oktobrī Ventspilī. Ap 1911.gadu kā kuģapuika devās uz Arhangeļsku, pēc tam - uz ASV. Mācījies Ņujorkas un Klīvlendas mākslas skolās. 1920.gadā atgriezies Rīgā. 1922. gadā kopā ar sievu devies uz Beļģiju. 1927.gadā Jānis Tīdemanis beidzis Antverpenes Karalisko Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu “Skumjā” un ieguvis portretista un figurālu kompozīciju gleznotāja grādu. Mācības turpinājis Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā (1927-1934), kur žanra un portreta glezniecībā papildinājies pie institūta direktora Izidora Opsomera, vienlaikus apguvis arī oforta tehniku. Šajā laikā Jānis Tīdemanis strādājis ostā, bijis boksa treneris. 1936.gadā Jānis Tīdemanis atgriezies Rīgā kā ārzemēs panākumus guvis mākslinieks. 1944. gadā kopā ar jauno sievu emigrēja uz Vāciju, pēc tam uz Šveici, 1948.gadā – uz Kanādu, Monreālu, 1953.gadā – uz Toronto.