SŪNIŅŠ Kārlis

SŪNIŅŠ Kārlis

(1907 - 1979)

Gleznotājs

 

 

K.Sūniņa daiļrades mantojums ir bagātīgs, galvenokārt aktīvi darbojoties akvareļglezniecībā. Pēc 2. pasaules kara viņš uzskatāms par vienu no būtiskākajiem latviešu akvareļglezniecības skolas veidotājiem. Savos akvareļos viņš daudz gleznoja teksmainas, idealizētas un ūdeņiem bagātas Latvijas dabas ainavas, kā arī klusās dabas. Īpaši tuvas K.Sūniņam bija abstraktās un liriskās ziedu kompozīcijas, izmantojot pludinājumus un citus tehniskos izteiksmes līdzekļus. “Manas dzīves sapnis bija radīt darbu, kurā ziedētu viss- koki, zeme, debess.” komentē pats mākslinieks, akcentējot krāsu un formu daudzveidību, ko iespejams ietvert šajos darbos. Tādējādi tapušas neskaitāmas saulespuķu, magoņu, peoniju u.c. kompozīcijas. K.Sūniņa akvareļglezniecības darbos atklājas ne tikai laba zīmētāja, bet arī lieliska formas meistara talants. Tajā pašā laikā K.Sūniņš 30.gados veidoja dekoratīvos panno Valsts Zemes bankai, Cēsu sanatorijai un citām iestādēm. K.Sūniņš iegājis vēsturē arī ar savām ilustrācijās gan bērnu, gan pieaugušo grāmatām.

 

Pēc Talsu ģimnāzijas beigšanas K.Sūniņš iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un beidza J. Kugas Dekoratīvā glezniecības meistardrbnīcu ar diplomdarbu “Dekoratīvs gleznojums vestibilam”. Izstādēs Rīgā un citās Latvijas pilsētās mākslinieks piedalījās kopš 1929.gada, ņemot dalību arī Neatkarīgo mākslinieku vienības un Kultūras Fonda rīkotajās izstādēs. Paralēli akvareļglezniecībai K.Sūniņš darbojās monumentāli dekoratīvajā glezniecībā, kā arī grāmatu mākslā un strādāja par pedagogu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. 1972.gadā Kārlim Sūniņam piešķirts LPSR Tautas mākslinieka goda nosaukums.

 

Izmantotā literatūra:

Vanaga, Anita, Māksla un arhitektūra biogrāfijās, Rīga: Preses nams, 2000.gads

Ņefedova, Ināra, Kālis Sūniņš, Rīga: Liesma , 1986.gads