LEJNIEKS Kārlis

(1911 - 1984)

Gleznotājs

 

Gleznojis galvenokārt ainavas. Dabas izpratnē un tās noskaņu atklāsmē Lejnieka daiļrade ir tuva K. Ubāna glezniecības principiem. Gleznojis arī portretus.

 

Kārlis Lejnieks dzimis 1911.gada 17.maijā Kuldīgas apriņķa Planīcas pagasta Reķos. Mācījies Liepājas mākslas studijā pie K. Ubāna, Latvijas Mākslas akadēmijā (no 1936.gada). Ģ. Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcā gatavojis diplomdarbu „Maizes mīcītāja”, bet nav aizstāvējis, 1942.gadā no akadēmijas izstājies. Studiju gados kādu laiku dzīvojis pie K. Ubāna. Strādājis par pedagogu Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolā (1948-1952) un Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolā (1952-1971). Pēc tam dzīvojis Kuldīgā, vadījis Kuldīgas mākslas studiju, rakstījis presē par mākslu, nodarbojies arī ar aušanu, pats konstruējis un būvējis stelles.

 

Mākslinieku Savienības biedrs no 1959.gada. Izstādēs piedalījies kopš 1950.gada. Personālizstādes sarīkotas Liepājā (1967, kopā ar J. Lauvu un M. Zavicki; 1971, 1972, 1976), Talsos (1968), Kazdangā (1970), Kauņā (1972), Priekulē (1977), Kuldīgā (1977, 1981; 1984, kopā ar V. Līcīti un V. Rasu), Nīcā (1980), piemiņas izstāde Kuldīgā (1986). 1964.gada Mākslas dienās apbalvots ar Mākslinieku Savienības goda rakstu.

 

Izmantotā literatūra:

Tidomane G. Lejnieks, Kārlis // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 78. – 79. lpp.