Scenogrāfs, gleznotājs
Ludolfa Liberta agrīnajos stājglezniecības darbos jūtama konstruktīvisma ietekme, tomēr daiļrades tālākajā attīstībā līnijas zaudēja savu asumu un uzsvērtību. Kolorīts kļuva bagātīgāks, parādījās impresionistiskas iezīmes, īpaši pēc Liberta Eiropas ceļojumiem. Liberta daiļradē sevišķa vieta bija trim pilsētām – Rīgai, Parīzei un Venēcijai, kur viņš atrada savu māksliniecisko rokrakstu. Lielāko atzinību guva mākslinieka Parīzes skati, Venēcijas kanālu, laukumu, piļu atainojumi. Latvijas ainavās dominēja Torņkalna motīvi, dzimtenes lauki ar bērzu birztalām un pļavām. Ludolfs Liberts ir gleznojis arī figurālas kompozīcijas par senlatviešu dzīves tēmām, kā arī iztēlē radītus seno latviešu virsaišu portretus. Liberts ir daudz strādājis arī portretu žanrā, kur reizēm jūtams zināms izskaistinājums. Veiksmīgākajos portretos un pašportretos vērojamas īpaši augstas gleznieciskās kvalitātes. Emigrācijas periodā Austrijā un Vācijā Liberts pievērsās temperas glezniecībai, ASV turpinot gleznot arī Rīgas, Ņujorkas, Venēcijas skatus. Pēdējos dzīves gados mākslinieka darbos pasaule atveidota kā skatuviska vīzija – gan līksmi pacilājoša, gan sentimentāla un drūma. Tas skaidrojams ar to, ka Libertam nozīmīga daiļrades daļa bija scenogrāfija un skatuves tērpu veidošana. Sākotnēji viņš darbojās krievu skatuves glezniecības tradīciju ietekmē. Lietoja tīras, mirdzošas krāsas, dominējošu nozīmi piešķīra ornamentam, ritmam, ko veido bagātīgs drapēriju, dažādu līkņu un spirāļu, izmantojums. Vēlāk izteiksmes līdzekļu izvēlē Liberts kļuva atturīgāks un viengabalaināks.
Pirmos iespaidus mākslā guvis no gleznotāja Voldemāra Zeltiņa. Mācījies Jūlija Madernieka studijā, Stroganova mākslas skolā Maskavā (tēlniecības nodaļā). 1915. gadā beidzis Kazaņas mākslas skolu. 1921. gadā atgriezies Latvijā. Strādājis par Latvijas Nacionālās operas dekoratoru un režisoru (1924-37). Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1923-32), Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1942-44). Izstādēs piedalījies kopš 1914. gada. Darbojies Rīgas mākslinieku grupā, mākslinieku biedrībā “Sadrabs” (1924-39).
Izmantotā literatūra:
Ņefedova I. Liberts, Ludolfs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 80.–81. lpp.
NR. 2365
Venēcija
kartons, eļļa, 50x60 cm
Par cenu interesēties galerijā
NR. 371
Sievas ģīmetne “Dziedātāja A.Rebane”
audekls, eļļa, 99.5x70 cm
Par cenu interesēties galerijā