JAUNSUDRABIŅŠ Jānis

(1877 - 1962)

Rakstnieks, gleznotājs

 

Gleznojis galvenokārt akadēmiski reālistiskas ainavas, arī ziedus un portretus. Darbojies grāmatu grafikā, kur uzskatāms par vienu no pirmajiem latviešu bērnu grāmatu ilustrāciju pamatlicējiem. Viens no mākslas teorijas un kritikas aizsācējiem latviešu kultūrā.

 

Mācījies V.Blūma mākslas skolā Rīgā (1899-1904), līdztekus papildinoties J.Rozentāla studijā. 1905.gadā studiju nolūkos uz 3 mēnešiem devies uz Minheni. No 1907.gada intensīvi pievērsies rakstniecībai, līdztekus nodarbojies arī ar glezniecību. 1908.gadā devies uz Vāciju, kur Berlīnē līdz 1909.gadam mācījies pie gleznotāja L.Korinta. 1.pasaules kara laikā uzturējies Kaukāzā, daudz gleznojis vietējās ainavas.

 

Jānis Jaunsudrabiņš bijis viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs. Regulāri piedalījies latviešu mākslinieku darbu izstādēs. Personālizstādes sarīkotas Baku (1916, 1917), Pjatigorskā (1917), Rīgā (1921, 1927). 1944.gadā Jānis Jaunsudrabiņš emigrējis uz Vāciju.

 

Izmantotā literatūra:

Burāne I. Maldupe, Vija // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II [Art and architecture biographies, volume 2] / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 239. lpp.