Gleznojis reālistiskas ainavas un žanra darbus eļļas tehnikā, izmantodams impresionisma tradīciju gaismēnu traktējumā un krāsu triepienā. Darinājis vinjetes un zīmējumus žurnālam “Dzelme”, “Stari” u.c., ilustrējis J. Jaunsudrabiņa, un K. Štrāla darbus.
Aleksandrs Štrāls dzimis 1879. gada 12. jūnijā, Rīgas apriņķa, Stukmaņu pagasta, Bebrulejās. Mācījies V. Blūma mākslas skolā Rīgā (1899-1902), īsu laiku Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā (1902).
Neatkarīgo mākslinieku biedrības biedrs (no 1922.gada), Mākslinieku Savienības biedrs no 1945.gada. Izstādēs piedalījies no 1901.gada. Personālizstādes sarīkotas Rīgā (1909, kopā ar A. Tiginu), Rīgā un Madonā (1929), Jēkabpilī, Pļaviņās n Daugavpilī (1930, kopā ar A. Tiginu), Rēzeknē (1931), Pļaviņās un Koknesē (1943). Piemiņas izstādes - Rīgā un Madonā (1964), Koknesē (1968, 1979), Valmierā (1987), Rīgā (1980).
No 1903.gada strādājis par dekoratora palīgu Rīgas Krievu teātrī, līdz 1914.gadam Apollo teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī Ērgļos, Sēlpilī, Jumpravā, Jēkabpilī u.c. Strādājis par zīmēšanas skolotāju 1.pasaules kara bēgļu gaitās Kubaņā (1918-1920), Pļaviņu ģimnāzijā (1922-1929).