SKUČS Jānis

Jānis Skučs ir viens no pazīstamākajiem Latvijas marīnistiem. Gleznojis jūras ainavas dažādos gadalaikos, vecās zvejnieku tīklu būdas un laivas jūrmalā. Daudz strādājis Rojā, Kaltenē, Apšuciemā. Pabijis Palangā, Gurzufā, izbraucis Baltijas, Ziemeļu, Barenca jūru, uz vaļu zvejas kuģa astoņus mēnešus no Kaļiņingradas devies apkārt Eiropai, Atlantijas okeānā gar Āfrikas rietumkrastu līdz Antarktīdai un Austrālijas dienvidu piekrastei strādājot kā matrozis.

Jānis Skučs dzimis 1908.gada 7.aprīlī Rīgā.  Gleznošanas iemaņas apguvis Alfona Mihailovska studijā (1933). No 1934. līdz 1942.gadam mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis V. Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Pie kokzāģētavas”. Mākslinieku savienības biedrs no 1945.gada. Izstādēs piedalījies no 1938.gada. 1967.gadā Rīgā, Aizrobežu mākslas muzejā sarīkojis personālizstādi „No Baltijas jūras līdz Antarktikas ledājiem”. Piedalījies daudzās marīnistu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.

Vadījis Rīgas Pionieru un skolēnu pils Tēlotājas mākslas studiju (1940 – 1941, 1944 – 1951), strādājis kombinātā „Māksla” (1951 – 1964).

No 1951.gada, kad Jānis Skučs piedalījās jūras braucienā uz Roņu salu, gleznojis marīnas. 1954.gadā izbraucis Baltijas jūru, Ziemeļjūru un Barenca jūru. No 1964. līdz 1965.gadam, strādādams par matrozi, ar vaļu zvejaskuģi no Kaļiņingradas astoņus mēnešus devies apkārt Rietumeiropai, pa Atlantijas okeānu gar Āfrikas rietumkrastu līdz Antarktīdai un Austrālijas dienvidu piekrastei.

Izmantotā literatūra:

Māksla un Arhitektūra biografijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996