PĪGOZNIS Jāzeps

Gleznotājs

Viens no Latvijas populārākajiem māksliniekiem. Strādā glezniecībā, darbojies arī stājgrafikā, preses un grāmatu grafikā, lietišķajā grafikā un plakāta jomā, medaļu mākslā, teātra dekorāciju jomā, publicistikā. Eļļas glezniecībā pazīstams galvenokārt kā ainavists, iemīļotākais motīvs - meži. Gleznojis Latgales pakalnus un ezerus, mazpilsētu skatus, daudz gleznojis arī sieviešu figūras, aktus. Grāmatu grafikā popularitāti guvis ar bērnu literatūrai un folklorai veltīto izdevumu ilustrācijām. Ilustrējis vairāk kā 30 grāmatas (galvenokārt bērnu grāmatas un latviešu tautas dziesmas). Darinājis vizuālo ietērpu divām Valsts Leļļu teātra izrādēm. Publicējis ar mākslu saistītus rakstus laikrakstos un žurnālos. 

Jāzeps Pīgoznis dzimis 1934. gada 15.septembrī Rēzeknes apriņķī, Ružinas pagasta Odumānu sādžā. 1953.gadā beidzis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, 1959.gadā - Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu „Līgo vakars” (vadītājs Eduards Kalniņš).  1992.gadā ieguvis Mākslas maģistra grādu. Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas vecākais pasniedzējs (1972-1968), docents (1986-1992). Piešķirts profesora zinātniskais nosaukums Latvijas Mākslas akadēmijā (1992). Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1964.gada. Starptautiskās Mākslas asociācijas „B 13” biedrs (1993-1997).

Mākslas dienu organizācijas komisijas vadītājs (1965, 1978), Latvijas Mākslinieku savienības valdes loceklis (1968-1990), vadījis komisiju darbam ar jaunajiem māksliniekiem. Pēc Latvijas Jauno mākslinieku apvienības izveidošanas - tās kurators (no 1968). Latvijas Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas vadītājsts (1981-1987), Latvijas Mākslinieku savienības valdes sekretārs (1982-1987), PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis (1983-1989), Latvijas Mākslinieku savienības Valdes priekšsēdētāja vietnieks (1987-1990).

Apbalvojumu: PSRS Mākslinieku Savienības diploms (1967), PSRS Mākslinieku savienības Valdes sekretariāta II prēmija (1967), PSRS Ministru padomes preses komisijas II pakāpes diploms (1967), II pakāpes diploms Starpvalstu konkursā „Grāmatas māksla” Viļņā (1971), II pakāpes diploms Starpvalstu konkursā „Grāmatas māksla” Tallinā (1972), I pakāpes diploms konkursā „Grāmatas māksla” (Rīgā, 1978), I pakāpes diploms konkursā „Grāmatas māksla” Rīgā (1982), I pakāpes diploms starpvalstu konkursā „Grāmatas māksla” Viļņā (1982), Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1982),  II pakāpes diploms vissavienības konkursā „Grāmatas māksla” Maskavā (1982), Latvijas tautsaimniecības sasniegumu izstādes padomes I pakāpes diploms (1982), II pakāpes diploms starpvalstu konkursā „Grāmatas māksla” Minskā (1984),  I pakāpes diploms republikas konkursā par izdevumu labāko māksliniecisko un poligrāfisko izpildījumu (1985),  Hansabankas un Asūnas galerijas rīkotā konkursa prēmiju „Gada glezna” (1996), Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija par ieguldījumu mākslā (2000), skatītāju balva izstādē „Rudens 2001”.

Izstādēs piedalās kopš 1952.gada. Rēzeknē (1964, 1982, 1994, 2001); Rīgā (1969, 1981, 1984, 1992, 1994, 1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004); Madonā ( 1971, 1984, 2002); Ērgļos (1981); Piebalgā (1982); Koknesē (1983); Ludzā (1983); Mangaļos (1983); Malnavā (1983);  Bauskā ( 1984, 2002); Krāslavā (1986, 1994, 1998,); Līvānos (1986); Tukumā (1986, 1999); Smiltenē (1986); Preiļos (1987, 1996, 2000,); Jēkabpilī (1993); Jaunpilī (1993); Jūrmalā (1993, 1998); Balvos (1994); Limbažos (1996); Jasmuižā (1999); Jelgavā (1999); Ogrē (1999); Valkā (2003); Valmierā (2003); Cēsīs (2004).    

Personālizstādes ārzemēs Brēmenē, Vācijā (1985), Maskavā (1989), Hāmārā (Norvēģija) galerijā „Oline” (1993), kopā ar meitu Lauru Bonnā (Vācijā, 2004).

Piedalījies grupu izstādēs: Latvijā (vairāk kā 150), Krievijā, Vācijā, Baltkrievijā, Polijā, Lietuvā, Luksemburgā, ASV, Beļģija, Ukraina, Igaunijā, Čehoslovākijā, Azerbaidžānā, Bulgārijā, Nīderlandē, Mongolijā, Zviedrijā, Francijā, Ungārijā, Moldovā, Kirgizstānā, Spānijā, Dānijā, Austrālijā.

Darbi muzejos un kolekcijās: Valsts Mākslas muzejā Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā Rīgā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, Tukuma mākslas muzejā, Krāslavas muzejā, Raiņa muzejā Rasmuižā, Limbažu muzejā, Vroclavas medaļu mākslas muzejā Polijā, Kazanlikas Mākslas galerijā Bulgārijā, Krievijas Kultūras ministrijas kolekcijā, Krievijas Mākslinieku savienība Izstāžu direkcijaskolekcijā, Valsts Mākslas muzejā Minskā Baltkrievijā, Permas Valsts Mākslas galerijā Krievijā, Novokuzņeckas Mākslas galerijā Krievijā. Darbi atrodas daudzās valsts un sabiedriskajās iestādēs un privātkolekcijās Latvijā, kā arī Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Taivānā, Kanādā, Beļģijā, Dānijā, Japānā, Austrālijā.

Izmantotā literatūra:

Māksla un Arhitektūra biografijās. 2 daļa. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996