APINIS Jēkabs

Gleznotājs

Jēkabs Apinis ir viens no spilgtākajiem Vilhelma Purvīša skolniekiem, kurš nodarbojās ar ainavu glezniecību. Iedvesmu viņš smēlās tiešā dabas vērojumā, atspoguļojot to reāli impresionistiskā veidā. Mākslinieka darbos dominē lauku ainavas ar rudzu pļauju un statiem, sniegotas ziemas pievakares vai rudenīgas dienas, netieši akcentējot arī cilvēka klātbūtni dabā. Tomēr īpaši J.Apinis pievērsies Vidzemes un Rīgas jūrmalas atainošanai ar kāpu priedēm. Mākslinieka ainavās liela uzmanība ir pievērsta gaismas risinājumiem, kas nereti ietver saulrieta atblāzmas ar savdabīgu krāstoņu izvēli.

J.Apinis piedzima vienkāršā skolotāju ģimenē Slokā 1988. gada 20. februārī. un Pirmā pasaules kara laikā nonāca Pleskavā, kur sāka mācīties mākslas skolā, bet vēlāk Fan der Flita amatniecības skolā. Atgriežoties Latvijā, J.Apinis iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un beidza Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Pievakarē”. Pēc akadēmijas absolvēšanas J.Apinis strādāja Evaņģēliski luteriskās baznīcas ģimnāzijā par skolotāju. 1944.gadā viņš emigrēja un traģiski gāja bojā Hamburgā slepkavības rezultātā. Izstādēs mākslinieks piedalījās no 1929.gada, bet no 1933.gada bija Latvju Mākslinieku biedrības biedrs.

Izmantotā literatūra:

1. Blūma, Dz., Cielava, S., Čaupova, R., Kučinska, V., Kuple, Z., Lāce, R., Lapacinska, V., Novadniece, I. Latviešu tēlotāja māksla 1860-1940, Rīga: Zinātne, 1986.gads

2.Siliņš, Jānis, Latvijas māksla 1915-1940 II, Stoholma: Daugava, 1990.gads

3. Vilsons, Andris Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1, Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995.gads