JURĶELIS Eduards

Gleznotājs

Savā radošajā darbā pēckara periodā strādājis gandrīz tikai akvareļtehnikā. Uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem latviešu māksliniekiem šajā nozarē. Gleznojis galvenokārt dzimtās Zemgales ainavas, nereti arī klusās dabas. Kļuvis populārs ar savu iejūtīgo un sirsnīgo dabas tēla interpretāciju, noteikto izpratni par kompozīciju un kolorītu, kā arī profesionāli nevainojamo attieksmi pret tehnikas tīrību. Glezniecisko vērtību skalā par vienu no galvenajiem izvirzījis tehnikas specifikas jautājumus, kurus saistījis ar akvareļa dzidrumu, vieglo plūdumu.

Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1927-1931), kur interesi par mākslu guvis no sava skolotāja gleznotāja K.Celmiņa, R.Sutas studijā (1930-1931), Latvijas Mākslas akadēmijā (1931-1938), absolvējis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbs „Jelgava” (vadītājs V.Purvītis). Darbs gājis bojā kopā ar apmēram vēl simts eļļas gleznām Jelgavā 1944.gadā, ugunsgrēka laikā.

Izstādēs piedalījies no 1930.gada.  Personālizstādes Jelgavā (1933 un 1936 – kopā ar A.Šulcu; 1942, 1968), Rīgā (1943, 1956, 1959, 1967, 1976, 1980), Madonā (1962), Bauskā (1968), Kuldīgā (1977), Cēsīs (1978), Siguldā (1978), Valmierā, Rūjienā un Koknesē (1980, kopā ar K.Sūniņu). Bijis viens no studentu organizācijas „Zaļā zeme” dibinātājiem un aktīvākajiem izstāžu organizētājiem (1932-1935). Mākslinieku Savienības biedrs no 1946.gada, bijis tās valdes loceklis, Gleznotāju sekcijas biroja loceklis, akvareļgleznotāju apakšsekcijas premjers. Vadījis savu studiju Jelgavā (1935-1938).

Strādājis par skolotāju Jelgavas ebreju vidusskolā (1938-1940), bijis Jelgavas muzeja direktors (1938-1943), Jelgavas 3.nepilnās vidusskolas pedagogs (1940-1944), Kultūras ministrijas mākslas mācību iestāžu nodaļas vecākais inspektors (1945-1946). Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolas pedagogs (no 1945), Arodbiedrību centrālā kultūras nama Tautas tēlotājas mākslas studijas vadītājs (no 1947).

Izmantotā literatūra:

Ņefedova I. Skulme, Džemma // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, III / Atb. red. A. Vanaga. R.: A/S Preses nams, 2000