Gleznotāja
Stājglezniecībā Laima Eglīte ir pievērsusies galvenokārt sievietes pasaules atklāsmei – gleznojusi ģimenes ikdienas norises, aktus, portretus kā arī ainas no teātra un mīmu dzīves. Savā daiļradē māksliniece ir virzījusies no reālistiskas, klusinātas glezniecības, kurā liela nozīme virtuozai līnijai un lokālu krāsu laukumu pretstatiem, uz piesātinātāku, ekspresīvāku izteiksmes veidu, akcentējot otas rakstu un triepienu. Laimas Eglītes glezniecības raksturs ir mainījies no intīmas noskaņu glezniecības uz dramatiskāku, ironiskāku, pat grotesku skatījumu. Bērniem veltītajos darbos – multiplikācijas filmās un grāmatu ilustrācijās – raksturīga labsirdība, humors un harmonija.
Laima Eglīte ir absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1965) un Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1974) Eduarda Kalniņa vadībā ar diplomdarbu "Ģimene". Izstādēs dažādās Latvijas pilsētās, kā arī ārzemēs māksliniece piedalās no 1969. gada. Mākslinieku savienībā Laimu Eglīti uzņēma 1976. gadā. Nozīmīga loma mākslinieces attīstībā bijusi dalībai Roberta Ligera vadītajā "Rīgas Pantomīma" ansamblī, kas ietekmēja ne tikai mākslinieces personību, bet arī rokrakstu.
Izmantotā literatūra:
Burāne I. Eglīte, Laima // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 141. lpp.