SIETIŅŠ Guntars

SIETIŅŠ Guntars

(1962)

Gafiķis

Guntars Sietiņš strādā galvenokārt mecotintas tehnikā. Veido metafiziska rakstura, askētiskus, kompozicionāli līdzsvarotus darbus, akcentējot matērijas vieliskumu, faktūru, telpiskumu. Darbojies arī grāmatu un periodisko izdevumu grafikā kā arī lietišķajā grafikā.

Interese par mecotintas tehniku māksliniekam radās jau studiju 4. kursā un to būtiski ietekmēja Katsunori Hamaniši (Katsunori Hamanishi) mecotintas. Mākslinieks veido darbu sērijas, kurās laika gaitā ir vērojama interese par ideālo formu, savstarpēju motīvu variēšanu un atkārtošanu. Darbu tematiskā izvēle notiek dažādi – gan racionāli, gan formāli, gan intuitīvi. Viņa mākslas galvenais stūrakmens ir vērīgums pret dabu, tās mainību un daudzveidību, veidojot harmonijas izjūtu vizuāli nolasāmā informācijā.

Guntars Sietiņš savā daiļradē ciklu veidā ir izcēlis vairākus konceptuāli nozīmīgus simbolus. Laikā no 1987. līdz 1995. gadam tā bija čūska, kas iekodusies pati savā astē – viens no nozīmīgākajiem un sarežģītākajiem, iespējams, arī senākajiem mitoloģiskajiem dzīvnieku simboliem. Tāpat nozīmīgs simbols ir lode, kas dažādās variācijās atrodams darbu sērijās “Melnais aplis”, “Raksti” un “Kastaņi”. Kopš 1994. gada sevišķi būtiska ir spoguļlode, kuras plastiskais tēls caurvij mākslinieka līdzšinējo radošo darbību. Darbu sērijā „Levitācija” lodes atspulgos ir vērojama kāda konkrēta Latvijas ainava, kas liektās virsmas dēļ rādās deformēta. Sietiņš parāda, ka pilnības un pabeigtības ideja nav apvienojama ar nerimstošo plūdumu, akcentējot acumirklīgo, kas izgaist pārmaiņu plūsmā. Kastaņi kā motīvs Sietiņa daiļradē ienāk jau studiju laikā, taču intensīvāk tas tiek izmantots laika posmā no 2000. gada. No pēdējos gados tapušajiem darbiem, var izcelt „Melnais aplis I”, „Melnais aplis II” un „Melnais aplis III”, kuri iedarbojas formāli kā bezgalīgi ietilpīga metafora. Ideja darbiem no sērijas „Melnais aplis” grafiķim radās nejauši – kļūdīgi, ar neatbilstošu programmu cenšoties atvērt attēlu, tā vietā iegūstot rakstzīmju un dažādu simbolu virknējumu.

Formālā un tehniskā ziņā autora pēdējo gadu darbos ir manāma evolūcija – līdzās melnajai krāsai ienāk arī sarkanā („Melns un sarkans”, „Uguns siena”). Lai sasniegtu sev vēlamo rezultātu, nereti Sietiņš pielieto grafikas tehniku dažādību – mecotintu apvienojot ar akvatintu vai ofortu. Personālizstādē „Uguns siena” (galerija “Māksla XO”, 2013) bija skatāmi arī darbi jaunā, mūsdienīgā grafikas tehnikā – fotopolimērā.

Guntars Sietiņš ir absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (1982) un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu ar diplomdarbu, ciklu “Dzīvības koks” (1988, vadītājs Gunārs Krollis). Ieguvis maģistra grādu par dabu “Japāņu grafikas tendences 20. gadsimtā” (1998). Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs kopš 1997 (Grafikas nodaļas vadītājs kopš 1999). Izstādes piedalās kopš 1986. gada, Mākslinieku savienības biedrs kopš 1993. gada. Par darbu “Levitācija I” māksliniekam piešķirtas divas starptautiskas prēmijas – Tallinas grafikas triennālē un Varnas grafikas biennālē, kā arī diploms Fredrikstades starptautiskajā grafikas triennālē Norvēģijā (1995).[2,29] Apbalvots konkursā „Zelta ābele”, (Gada skaistākā grāmata dzejas izdevumu nominācijā, 2007. gads) par Ievas Rupenheites dzejoļu krājuma “Melnās krelles” ilustrācijām.

Izmantotā literatūra:

1. Vanaga A. Sietiņš, Guntars // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, III / Atb. red. A. Vanaga. R.: A/S Preses nams, 2000, 40–41. lpp.

2. Šmiukše L. Guntara Sietiņa mecotintas. – LMA Bakalaura darbs, 2015. Darba vad. Mag. art.Aiga Dzalbe.

NR. 2104

(1962)

Darba laiks

Adrese

Kontakti

Noteikumi

Pierakstīties jaunumiem