AUZA Lidija

(1914 - 1989)

Gleznotāja Lidija Auza ir dzimusi 1914. gada 24.februārī Vitebskā, Baltkrievijā. Māksliniece ir absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu „Baleta mēģinājumā” (1949).

Daiļrades sākuma posmā Auza ir gleznojusi galvenokārt baleta tēmai veltītus darbus, kā arī ainavas un portretus. Ši perioda darbi izceļas ar spēcīgu kompozīcijas uzbūvi un kolorīta smalkumu. Liela nozīme viņas darbos ir kustībai un žestam. 1960. gadu vidū mākslinieces glezniecības valoda krasi mainījās – Lidija Auza pievērsās galvenokārt dekoratīvi abstraktām kompozīcijām, kur sižetam ir mazāka nozīme, bet uzsvars likts uz ekspresiju, veiksmīgi risinātu ritmu, un kopējo noskaņu. Auza kā viena no pirmajām latviešu glezniecībā gleznas virsmas apdarē ir izmantojusi ne tikai krāsu, bet arī dažādus palīgmateriālus – metāla skaidas, papīra un auduma uzlīmes, stikla lauskas. 1980. gados mākslinieces glezniecība kļuvait kā vienkāršāka, lakoniskāka, gleznieciskā valoda atturīgāka. Taču cilvēku un dabas attiecību gleznojumos uztverta trauksme, skarbums, pat traģiska atsvešinātība. Šī perioda darbos kompozīcija ir maksimāli nospriegota, krāsu attiecību jomā izzudis dekoratīvais rotaļīgums, tās balstītas uz griezīga kontrasta principa.

Lidija Auza ir strādājusi par skolotāju Rīgas pilsētas 16. pamatskolā (1934 – 1943), par mākslinieci Rīgas Medicīnas darbinieku namā (1946 – 1947) un Latvijas Valsts izdevniecībā (1947 – 1950).

Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedre no 1956.gada, izstādēs piedalījusies kopš 1949. gada. Personālizstādes: Rīgā (1966, 1971, 1975, 1984), Jelgavā (1966), Talsos (1966, 1975, 1986).

Lidija Auza ir mirusi 1989.gada 13.decembrī Rīgā.

Izmantotā literatūra:

Burāne I. Auza, Lidija // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 38. lpp.