Gleznotājs, karikatūrists un pedagogs.
Otomārs Nemme profesionālo izglītību ieguva Rīgas pilsētas mākslas skolā pie V. Purvīša, J. Rozentāla un J. Tilberga (1911-1915), mācījies Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1919-1920), kuru nepabeidza. Iestājās un pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas J. Tilberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu (1929) ar diplomdarbu “Peldētājas”. Pēc akadēmijas beigšanas turpināja mācīties zīmēšanu Rīgas pilsētas amatniecības skolā un apguva mākslas vēsturi Rīgas pilsētas tehnikumā. No 1926. -1932. gadam paralēli mācībām strādāja par asistentu Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs sāka piedalīties no 1914. gada. Neatkarīgo mākslinieku vienības un mākslinieku biedrības “Sudrabs” biedrs.
Gleznojis galvenokārt ainavas, klusās dabas un portretus. Sākumā darbos vērojama impresionisma ietekme, vēlāk Otomāra Nemmes glezniecība krāsā un triepienā kļuva ekspresīvāka. Portretos mācēja pasniegt tēla psiholoģisko raksturojumu, taču nereti tajos bija jūtama salonisma elementi. Zīmējis atraktīvus šaržus un karikatūras žurnālam “Svari”, “Ilustrēts žurnāls”, “Sikspārnis”, “Atpūta”. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, kur nodzīvoja līdz mūža beigām. Vācijā piedalījās trimdas latviešu mākslinieku izstādēs.
Izmantotā literatūra:
Māksla un Arhitektūra biografijās. 2 daļa. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996