PAKALNE Līva

Gleznotāja

Līva Pakalne glezno eļļas tehnikā, pārsvarā uz audekla, taču izmanto arī gruntētus koka paneļus. Māksliniece darbā parasti izmanto smalkas otiņas, lai radītu filigrānas detaļas. Arī cilvēku sejas top lēnām, ar otiņu, sfumato tehnikā. Neatkarīgi no gleznas izmēra, vienas bildes radīšanai vidēji ir nepieciešami divi mēneši vai vairāk. Ņemot vērā, ka eļļa žūst ilgi un gleznas ir daudzslāņainas, māksliniece vienlaicīgi glezno divas līdz trīs gleznas. 

Centrālais tēls Līvas Pakalnes gleznās parasti ir meitene – iedomu tēls vai mākslinieces iekšējais “es”, nevis kāda konkrēta persona. Nozīmīgs izteiksmes līdzeklis mākslinieces darbos ir kontrasts –gan krāsu attiecībās, gan kompozīcijā iekļautajās lietās. Katrai no šīm lietām, lai cik tā nebūtu maza, ir simboliska, dažkārt racionāli nepamatojama, nozīme.

“Glezniecība ir kā dzeja, kas vienkārši pati plūst ārā, runā pati par sevi un skatītājs nonāk pie pareizās, sev piemērotās atbildes”, saka māksliniece, piebilstot, ka vislielāko gandarījumu izjūt, kad nav jāskaidro sava glezna.

Līva Pakalne neizceļ kādu konkrētu mākslas virzienu, kas viņu uzrunātu vai ieliktu kādos rāmjos – viņu fascinē gan Holandiešu vecmeistari un renesanses māksla un arhitektūra, gan angļu 19. gadsimta mākslinieka Džona Evereta Milē (Sir John Everett Millais, 1829-1896) daiļrade. 21. gadsimta ietvaros māksliniece savai daiļradei tuvāko izteiksmes veidu saskata pop-sirreālisma mākslas virzienā. Līva Pakalne savu stilu ir izkopusi ar milzīgu darbu un spītību, jo: “tāpat kā pianistam, arī gleznotājam ir jāglezno katru dienu, roka ir jātrenē nepārtraukti, jo ne tikai idejai, bet arī tehniskajam darbam ir primāra nozīme.” Māksliniece uzsver, ka gleznai jāizskatās “vieglai” un “nesamocītai”, lai skatītājs pat nenojauš, kāds darbs un pacietība ir ielikta tās tapšanā.

“Māksla prasa visu un tai ir jāatdod viss, man dzīvē nav nekas svarīgāks par gleznošanu – tā ir apsēstība mūža garumā, tas nav darbs, tā ir dzīve.” /Līva Pakalne/

Līvas Pakalnes gleznas atrodas privātkolekcijās Latvijā, Itālijā, ASV, Kanādā, Krievijā, Francijā, Šveicē, Dānijā, Anglijā, Polijā, Kuveitā.Māksliniece jau 14 gadus dzīvo un radoši darbojas Sardīnijā, Itālijā – vietā, kur ir ideāli apstākļi, lai norobežotos no apkārt valdošās globalizācijas, neapzināti (vai apzināti) neietekmētos no apkārtējām mākslas tendencēm un censtos radīt ko jaunu.

Dalība izstādēs:

2015 Mākslas mese "Singapore affordable art fair", Singapūra;

2015 Personālizstāde, galerija "Pop-Up", Rīga;

2015 Personālizstāde, galerija "Jēkabs", Rīga;

2014 Grupas izstāde "Ziema, ziema", galerija "Pop-up", Rīga;

2013 Personālizstāde, galerija "Le 84",Parīze, Francija;

2012 Gleznu ekspozīcija dārglietu salonā "Kallista", Kuwait city, al Harma;

2011 Grupas izstāde "Scollegata_01", Sardīnija;

2011 Grupas izstāde "Ziedošā zeme", galerija Pegazs, Rīga;

2010 Personālizstāde "Smalkās apmātības", galerija "Alma", Rīga;

2010 Personālizstāde, galerija "Tornis”, Sigulda;

2009 Grupas izstāde "Paliec sveika cietsirdīgā pasaule", galerija "Alma", Rīga;

2006 Personālizstāde, galerija "Lita", Rīga;

2004 Grupas izstāde "Sguardo ad Est", Sardīnija;

2004 Mākslas mese "Arte 2004", Šveice

2003 Grupas izstāde "Vetreria Pirri", Sardīnija.