CIELAVS Jānis

Gleznotājs

Jānis Cielavs 1920. gadu sākumā ir strādājis reālisma ievirzē, akcentējot pacietu zīmējumu. Vēlāk sācis tuvināties latviešu glezniecībā tolaik populārajām franču mākslas tradīcijām (nedaudz ģeometrizējis formas, lietojis asākas kontūras, uzsvēris lietu raupjumu). 1930. gados kļuvis gleznieciski atraisītāks, noskaņā romantisks. Šim periodam raksturīga otas raksta dažādība, nosliece uz plašu atmosfēras atveidojumu, pustoņu attiecību lietojums. Gleznojis sadzīviskās kompozīcijas (kafejnīcu skatus, tirgus ainas, zvejniekus darbā un atpūtā), delikātus aktus, klusās dabas (ziedus), ainavas, portretus (iecienīts reprezentatīvo un salonu portretu gleznotājs).

Jānis Cielavs gleznošanu apguvis Rīgas pilsētas mākslas skolā (1911-1915), Pirmā pasaules kara gados papildinājies Penzā, vēlāk – Tašketā. Strādājis par karikatūristu žurnālā “Ho-Ho” (1922–1924), “Rūgtās Drapes” (1922–1923) un bijis Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagogs (1940­–1941). Izstādēs piedalījies kopš 1920. gada, bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs (1923). Mākslinieka darbi ir bijuši eksponēti visās Latvijas Kultūras fonda rīkotajās, kā arī valsts reprezentācijas izstādēs ārzemēs (mākslinieks ir ieguvis Kultūras fonda prēmijas 1931. un 1935. gadā), 1930. gadā sarīkojis personālizstādi.

Izmantotā literatūra:

Vilsons A.Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sējums. Rīga: “Latvijas enciklopēdija”, 1995, 101.–102.lpp.