OZOLS Vilis

Gleznotājs

Vilis Ozols ir strādājis visos stājglezniecības žanros, pārsvarā eļļas tehnikā. Lai arī mākslinieks pieder tai paaudzei, kura savas profesionālās gaitas uzsāka tā dēvētā skarbā stila ietvaros, tomēr savā glezniecībā viņš ir attīstījis atšķirīgu, harmonisku un tonāli niansētu māksliniecisko valodu. Mākslas zinātniece Laima Slava Ozola kluso dabu gleznojumus raksturo sekojoši: “Tās pazīst nekļūdīgi – nelieli izmēri, skaidra struktūra, smalks kolorisms un labi zināmi, ģeometriskas pamatformas uzsveroši priekšmeti, kas kārtojas tieši Vilim Ozolam raksturīgā secīgā ritmiskumā. Vertikālajam akcentam parasti kalpo kāda krūze vai kafijas kanna, tai apkārt uz plaknē izvērstas galda virsmas, kantainās formas pārsedzot, rindojas galvenokārt apaļi priekšmeti: šķīvis (parasti balts), skaņuplates (melnas ar baltu vidu), bļodiņa, ābols, ola, biljarda bumba – viss tāds omulīgs, taču neizplūdis, skaidrs, sakārtots, saprotams, aptverams.” [2] Izpratne par mākslu un tās uzdevumiem māksliniekam veidojusies, respektējot latviskās glezniecības tradīcijas, apzinot un attīstot tās mākslinieciskos principus. Īpaši tas attiecināms uz figurālo kompozīciju sižetu izvēli, jo Ozols atkārtoti pievērsies latviešu mākslai tik raksturīgajiem lauku dzīves un darba motīviem. Tomēr vislielāko atzinību profesionāļu vidē un popularitāti izstāžu apmeklētājos guvis ar kluso dabu gleznojumiem, kuru gleznieciskais spēks, jūtīgums un izteiksmes kultūra koncentrējas vienā noteiktā zīmē – pasaules smalkuma apjēgumā. Gleznojuma koncepciju attīstījis līdz pilnībai, meistarīgi pārvaldot formu un telpu, kopjot tonālās glezniecības principus. Strādājis arī preses un grāmatu grafikā.

Vilis Ozols ir absolvējis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1952) un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1958) ar diplomdarbu “Diendusa” (vadītājs Eduards Kalniņš). Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (kopš 1959. gada) un profesors (1989). Apbalvots ar LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu (1988). Piedalījies izstādēs kopš 1957. gada, Mākslinieku savienības biedrs kopš 1961. gada.

Izmantotā literatūra:

Burāne I. Ozols, Vilis // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 160. – 161. lpp.

Slava L. Vilis Ozols. http://www.studija.lv/?parent=1399