Gleznotājs
Juris Baklāns galvenokārt ir pievērsies smalki izjustu pilsētas ainavu un ūdeņu atveidojumam ar ostām un kuģiem, figurālām kompozīcijām un tuvāko cilvēku portretiem, kā arī klusajām dabām. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne J. Baklānu ir nodēvējusi par vienu no spilgtākajiem 20. gadsimta latviešu pilsētas ainavu gleznotājiem. [1.15.] Viņa darbos atklājas kompozīcijas meistara un krāsu izsmalcinātības talants. Daudz vērojams zilo un zilimelno toņu izmantojums, kas rada īpašu noskaņu. Nelielo formātu darbos tapuši vienkāršie industriālie sižeti, kuros poētiskais apvienojas ar izjustu, vīrišķīgu apkārtējās vides tvērumu.
„Tieši skumjas ir tā sajūtu un toņu gamma, kas pārņem, aplūkojot Jura Baklāna glezniecību, [..] eksistenciālu skumju piesātinātas urbānās ainavas atsvešinātības metaforiskiem tēlojumiem,” [1.21.] tā J. Baklāna daiļradi komentē mākslas zinātnieks Pēteris Bankovskis.
Pirmās glezniecības iemaņas Juris Baklāns apguva Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Pēc absolvēšanas mākslinieks iestājās Latvijas PSR Mākslas akadēmijā, kur mācījās pie Borisa Bērziņa, Konrāda Ubāna, Nikolaja Breikša, Vladimira Kozina. 1972. gadā jaunais mākslinieks beidza akadēmiju ar diplomdarbu „Jahtklubā”. Vēlāk viņš strādāja kā restaurators Rundāles pils muzejā, kā arī darbojās Latvijas PSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā, tomēr J. Baklāns vienmēr tiecās pēc tā, lai glezniecība kļūtu par vienīgo un galveno nodarbošanos. Izstādēs mākslinieks piedalījās kopš 1973. gada. 1981. gadā J. Baklāns saņēma Vissavienības Komjaunatnes prēmiju par savām pilsētas ainavām.
Izmantotā literatūra:
1. Bankovskis P. Juris Baklāns, Vija Maldupe. Rīga: Neputns, 2008.
2. Buša E, Vija Maldupe. Juris Baklāns dzīves mīlestība māksla, [katalogs]. Rīga: SIA Apgāds Jāņa sēta, 2000.
3. Vilsons A.Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sējums. Rīga: “Latvijas enciklopēdija”, 1995, 40.lpp.