Gleznotāja Biruta Baumane ir viena no spilgtākajām savas paaudzes, kā arī visa 20. gadsimta otrās puses latviešu māksliniecēm. Galvenokārt gleznojusi figurālas ainas, atklājot cilvēka dzīves ikdienas ritmu - traģisma un prieka brīžus. Tapušas arī zemnieku un zvejnieku dzīves ainas, mazpilsētu skati dažādos gadalaikos, fovisma ietekmētas klusās dabas ar melno kontūru izmantojumu, kā arī portreti un plastiski sieviešu aktu gleznojumi. Īpaša nozīme mākslinieces daiļradē bijusi teātra, baleta un cirka motīviem ar klauniem un dejotājiem, paužot vientulības un traģisma, tajā paša laikā spēka un pārliecības esamību. Mākslinieces daiļradi raksturo spēcīga kompozīcija un zīmējums, latvisks, tomēr drosmīgs kolorīts, kas klāts brīžiem temperamentīgiem otas triepieniem. Mākslinieces gleznas šobrīd atrodas Nacionālās Mākslas muzeja, Rīgas Mākslas fonda kolekcijā, Maskavas Tretjakova galerijā, Maskavas Mākslas fonda un Maskavas Mākslinieku savienības īpašumā, u.c., kā arī privātkolekcijās un galerijās visā pasaulē. Par savu radošo darbību māksliniece saņēmusi godalgas un medaļas.
Biruta Baumane gleznieciskās iemaņas ieguvusi Romāna Sutas mākslas studijā un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā mācījusies pie Voldemāra Tones un Vilhelma Purvīša. Akadēmiju Baumane beidza ar diplomdarbu „Eksāmeni”. Vēlāk strādājusi par zīmēšanas skolotāju. Izstādēs Latvijā un visā pasaulē māksliniece piedalījās kopš 1956. gada, kad pirmo reizi izstādīja savus darbus LPSR jauno mākslinieku izstādē. Mākslas savienības biedre kopš 1959. gada, vēlāk bijusi vairākkārtīgi tās valdes locekle, kā arī Glezniecības sekcijas biroja locekle un dažādu komisiju dalībniece.
Izmantotā literatūra:
Burāne I. Baumane, Biruta // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 48. lpp.