BREIKŠS Nikolajs

(1911 - 1972)

Gleznotājs

 

Nikolajs Breikšs ir strādājis galvenokārt klusās dabas un ainavas žanrā, reālisma manierē. Spilgts beļģu glezniecības skolas tradīciju iedzīvinātājs latviešu mākslā. Klusajā dabā Breikšs materialitāti ir atainojis izjustā, pārdzīvojumu niansēm bagātā traktējumā.

 

Breikšs ir  temperamentīgs kolorists, daiļrades sākuma posmā gleznojis dramatiskas noskaņu ainavas, akcentējot gleznojumu ar spēcīgiem tonāliem kontrastiem un enerģiskiem otas triepieniem. 30. Gadu otrajā pusē gleznotajās ainavās jūtams iekšējs saviļņojums, kas izpaužas ainavu gleznojumu panorāmiskajā plašumā un augstajā horizonta līnijā. Mākslinieks atainojis Latgales lauku ainavas – Ķeišu ciemu, Viļakas ielas, Rēzeknes apkaimes ainas. Līdztekus ainavas žanram, mākslinieks pievērsies arī klusajai dabai ar puķēm, augļiem, māla krūzēm. Breikša klusajās dabās parādās gan spēcīgi krāstoņu kontrasti, gan pieklusināts, liegs kolorīts.

 

Nikolajs Breikšs ir dzimis Baltkrievijā, mērnieka ģimenē. Mācījies Rīgas valsts tehnikuma arhitektūras nodaļā, beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu (1937) ar diplomdarbu – “’Ķeišu ciems” (vad. V.Purvītis). Strādājis par zīmēšanas skolotāju Viļakas pamatskolā (1939-1940), matemātikas un kaligrāfijas skolotāju Rēzeknes ekonomikas tehnikumā (1940-1941), zīmēšanas skolotāju Rēzeknes 1. pamatskolā (1941-1942). Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (no 1945), docents (no 1952), profesors (1971).

 

Izstādēs piedalījies no 1935.gada, personālizstādes Rīgā (1972), piemiņas izstāde Rīgā (1986). Tēlotājas mākslas kooperatīva biedrs (1942-1945), Mākslas fonda mākslas padomes loceklis.

 

Izmantotā literatūra:

Tidomane G. Breikšs, Nikolajs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 81.­–82. lpp.

Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940, II. Stokholma: Daugva, 1990.