GULBE Ērika

Gleznotāja

Savrupa personība latviešu glezniecībā, kas agri un noteikti attīstījusi savu individuālo izteiksmes veidu. Māksliniece strādāja eļļas tehnikā un izmatoja dažādus formātus portretu, klusās dabas un ainavu gleznojumiem. Ērika Gulbes darbos bieži ir vērojama negaidīta realitātes interpretācija, atteikšanās no tieša vērojuma. Mākslinieces darbiem raksturīga intuitīva ekspresija, atveidojamā tēla stilizācija, dekorativitāte, kas izpaužas spilgtos krāsu laukumos un kontrastos. Kompozīcijai un zīmējumam ir pakārtota nozīme – galvenais izteiksmes līdzeklis ir krāsa, ritmu dinamika kā arī virsmas fakturējums.

Ērika Gulbe ir absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Stājglezniecības meistardarbnīcu (1948) ar diplomdarbu “Govju slaukšana kolhozā” (vadītājs Ģederts Eliass). Izstādēs piedalās kopš 1960. gada Mākslinieku Savienības biedre kopš 1962. gada.

Izmantotā literatūra:

Burāne I. Gulbe, Ērika // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 186.–187. lpp.