LIEPIŅŠ Jānis

LIEPIŅŠ Jānis

(1894 - 1964)

Gleznotājs

Jānis Liepiņš uzskatāms par vienu no izcilākajiem latviešu 20. gadsimta gleznotājiem. Pēc studiju beigšanas Liepiņa glezniecība bija atbilstoša tā laika modernajiem virzieniem – ekspresionismam, konstruktīvismam, kā arī kubismam, tomēr vēlāk viņa daiļrade kļuva reālistiskāka un plastiskāka. Sākotnēji darbos dominē figurālas kompozīcijas par vienkāršo cilvēku dienas gaitām. Ainavās un klusajās dabās Liepiņš lielu nozīmi piešķīra  formai, klusajās dabās akcentējot cilvēka darbības un vides mijiedarbību. Liepiņa gleznās izmantots tumšs un piesātināts kolorīts, kas ir papildināts ar kontrastainu krāsu akcentiem, gleznojot lieliem, pastoziem un brīviem otas triepieniem, vispārinot un atmetot sīkās detaļas. 30.gados mākslinieks aktīvi pievērsās zemnieku dzīves tematikai, akcentējot ne tikai grūto darbu, bet arī ikdienas atpūtu krogu skatos un spēlmaņu figurālās kompozīcijās. Īpaši izceļams ir Jāņa Liepiņa ieguldījums zvejnieku dzīves un darba tēmas aizsākšanā Latvijas glezniecībā. Viņš apceļoja Latviju, gleznojot jūru, ostas, zvejnieku laivas, zivis un mazos piejūras ciematiņus. Liepiņa gleznās personas ir attēlotas bez jebkāda sentimenta vai izskaistinājuma, nav ievērotas arī akadēmiskā zīmējuma proporcijas – figūras ir masīvas, stūrainas. Darbiem raksturīga ekspresija un pirmatnējs, pulsējošs spēks. 

 

Pirmās gleznieciskās iemaņas Jānis Liepiņš ieguva pēc vispārējās izglītības diploma saņemšanas Jūlija Madernieka studijā. Tālāk Liepiņš devās mācīties uz Kazaņas Mākslas skolu un Mihaila Bernšteina studiju Pēterburgā. Atgriežoties Rīgā, jaunais mākslinieks jau 1918. gadā sāka eksponēt savus darbus nelielās izstādēs un līdzdarbojās "Rīgas mākslinieku grupā", papildus strādājot par dekoratoru Nacionālajā Teātrī un Nacionālajā operā. Paralēli gleznošanai viņš vadīja figurālo, pēc tam stājglezniecības meistardarbnīcu Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā. Liepiņš zīmēja arī politiskos plakātus un darbojās grafikas tehnikā. Mākslinieka darbi ir eksponēti ne tikai Latvijā, bet arī Helsinkos, Kopenhāgenā, Londonā, Parīzē un citur Eiropā.

 

Izmantotā literatūra:

Daugule S. Jānis Liepiņš. Rīga: Neputns, 2015.

Burāne I. Liepiņš, Jānis // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 86. lpp.

Bēms R. Jānis Liepiņš. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964.