Gleznotājs
S.Diņģelis galvenokārt gleznoja strādnieku dzīves tematikai veltītus figurālus darbus, kā arī portretus, ainavas un klusās dabas. Viņš strādāja eļļas, akvareļa un temperas tehnikās. Savās gleznotajās ainavās S.Diņģelis bieži atainoja Latvijas mežus dažādu gadalaiku noskaņās, kā arī Liepājas pilsētas skatus ar parkiem, ostu, mazajām ieliņām un koka mājam. S.Diņģeļa darbos galvenais izteiksmes veids ir krāsa, smalka tonalitātes izjūta, kas ļāva brīvā veidā apspēlēt gaismēnu un gaisa problemātiku. Tieši izteiktā krāsu valoda bija tā, ko savas dzīves laikā S.Diņģelis turpināja attīstīt visvairāk.
S.Diņģelis bērnības gadus pavadīja Daugavpilī. Pirmā Pasaules kara laikā viņš devās uz Maskavu, kur pastiprināti ieinteresējās par glezniecību. Pēc atgriezšanās Latvijā, S.Diņģelis pārcēlās uz dzīvi Liepājā. Viņš bija autodidakts, kurš pamatiemaņas apguva Liepājas Latvijas mākslas veicināšanas biedrības kursos, kā arī privāti, mācoties pie gleznotāja Konrāda Ubāna. Izstādēs S.Diņģelis piedalījās no 1935.gada un bija Mākslinieku savienības biedrs no 1959.gada. Liepājā gleznotājs aktīvi iesaistījās vietējā mākslas dzīvē, paralēli strādājot par atslēdznieku, kā arī darbojoties kombinātā "Māksla".
Izmantotā literatūra:
Māksla un arhitektūra biogrāfijās, Latvijas enciklopēdija, Rīga, 1995.gads, 121. lpp.