Gleznotājs
Jānis Roberts Tillbergs ir viens no spilgtākajiem akadēmiskā reālisma pārstāvjiem Latvijas glezniecībā. Studiju sākumā Pēterburgā gleznojis ainavas un portretus impresionisma stilistikā, vēlāk Tillberga daiļradē iestrāvo jūgendstils un klasiskās glezniecības tradīcijas. Vislielāko ievērību guvis ar portretiem. Līdz 1915. gadam tie bija kompozīcijā vienkārši un kolorītā atturīgi. 1920.–30. gados lielu vietu ieņēma reprezentatīvie portreti, kuru iezīmes parādās arī tuvinieku un kolēģu portretos. Tillberga 30. gadu daiļradē pastiprinājās salonisma tendences, taču paralēli radās gandrīz askētiski demokrātiska rakstura portreti. Gleznojis arī figurālās kompozīcijas ar mitoloģisku un vēsturisku tematiku, ainavas, altārgleznas.
Tillberga radīto ainavu vidū īpaši izceļas ceļojumu laikā tapušas skices. Šie dabasskati, gleznoti mirkļa emociju uzvirmojumā, atklāj, ka to autors var būt arī pavisam citāds – meistara otas vilcieni uz nelielā kartona gabaliņa ir viegli un brīvi. Skices ir impresionistiskas, uzsverot krāsu kā mākslinieka piedzīvojuma tiešu izteicēju.
Autors sienu gleznojumiem Latviešu mākslinieku klubā (1928) , Romas viesnīcā Rīgā (1932) un griestu gleznojumiem Rīgas pilī (30. gadi). Padomju laikā gleznojis galvenokārt reprezentatīvus portretus un figurālas vēsturiskas kompozīcijas, klusās dabas.
Virtuozs zīmētājs, darbojies arī preses grafikā. Piedalījies žurnāla “Svari” izdošanā (1906–1907). Darinājis arī plakātus, strādājis estampa tehnikās (litogrāfija, oforts, kokgriezums), lietišķās grafikas jomā, tēlniecībā. Apbalvots ar 1. prēmiju plakāta konkursā Zīmējumu un estampa izstādē Pēterburgā (1909), zelta medaļu Pasaules dekoratīvās mākslas un modernās industrijas izstādē Parīzē (1925), kā arī citiem apbalvojumiem.
Māksliniecisko izglītību ieguvis Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolas vakara kursos (1899–1900), Ļ. Dmitrijeva-Kavkazska studijā Pēterburgā (1900–1901). Absolvējis Pēterburgas Mākslas Akadēmiju, D. Kardovska meistardarbnīcu (1909) ar diplomdarbu “Pieta” (“Strādnieka bēres”). Papildinājies Ž. E. Blānša studijā Parīzē (1906). Piedalījies izstādēs kopā 1906. gada. Viens no Latviešu mākslas veicināšanas biedrības dibinātājiem (1911). Bijis Figurālās meistardarbnīcas vadītājs Latvijas Mākslas akadēmijā (1921-32), vadījis privātstudiju (1932-1940; 1941-1944). Bijis pedagogs Latvijas Valsts Universitātes Arhitektūras fakultātē un J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.
Izmantotā literatūra:
Brancis M. Tillbergs, Jānis Roberts // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, III / Atb. red. A. Vanaga. R.: A/S Preses nams, 2000, 203–204. lpp.
Bancis M. Jānis Roberts Tillbergs. Rīga: Neputns, 2015.