Gleznotājs
Voldemārs Vibba dzima amatnieku ģimenē. Mācījās Petrogradas vienotā darba skolā, vēlāk Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Atgriežoties Latvijā, 1923. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas J. R. Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, no kuras 1933. gadā tika izslēgts. Latvijas Mākslas akadēmiju tomēr pabeidza, bet Ģ. Eliasa vadībā. Izstādēs sāka piedalīties no 1928. gada. Darbojās mākslinieku apvienībā Radigars. Viņa vēsturiskā glezna "Viestura cīņa pret vācu iebrucējiem 1219. gadā" atrodas Rīgas pils Valsts Svētku zālē. Kopš 1944. gada Mākslinieku savienības biedrs. Bija pasniedzējs Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolā un LMA Zīmēšanas katedras vecākais pasniedzējs (1947-1950). Strādāja par dekoratoru Operas un baleta teātrī, vēlāk par dekoratīvo noformētāju kombinātā "Māksla". Vienlaikus radīja daudz gleznu, ainavu, kluso dabu un vitrāžu (kopā ar E. Cēsnieku un E. Treilonu). Pēdējās personālizstādes notika 1984. gadā Salaspilī, Siguldā un Rīgā.
Voldemāra Vimbas darbos reizēm jūtama arhaiska noskaņa, bieži nosaukumos izmantotas latviešu dainu rindas. Mākslinieks uzskatāms par spējīgu figurālistu, veidojot masu skatus vēsturiskajai tēmai veltītajos darbos, kur attēlotas seno cilšu brīvības cīņas – “Saules kauja” u.c. Vairums darbu darināti eļļas tehnikā, taču mākslinieks uzskatāms arī par labu zīmētāju un šī radošā mantojuma daļa arī sastāda ievērojamu autora daiļrades vērtību.
Izmantotā literatūra:
Māksla un Arhitektūra biografijās. 4 daļa. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996