ZARIŅA Aija

Aija Zariņa ir spilgta personība Latviešu mākslā, aktīvi iestājusies par ideālismu un personības brīvību, vērsusies pret konformismu. Galvenā tēma viņas mākslā ir cilvēka esamība, tās fundamentālie konflikti un nepārtrauktā garīgā izvēle. 80. gadu sākumā māksliniece ir pievērsusies ainavas, klusās dabas, portreta risinājumiem, kuros jūtama 20. gs. klasiskā modernisma estētikas ietekme.

Mākslas zinātniece Elita Ansone Aijas Zariņas mākslā izceļ saistību ar neoekspresionisma un brutālisma paņēmieniem: “Spontānas emocionalitātes izpausmes, figūras ar galvu uz leju un kājām gaisā, apgāztas figūras, nogrieztas galvas, kas redzamas Zariņas gleznās, pavisam noteikti līdzinās 70. gadu beigu–80. gadu vācu jauno mežoņu paņēmieniem, piemēram, Georga Bāzelica, Penka (Ralfa Vinklera), Rainera Fetinga darbos. Arī tīro, spilgto krāsu izvēle, līdzīga XX gadsimta sākuma modernismam, sakrīt ar neoekspresionistu atsauci uz ekspresionismu un fovismu. Arvien lielāku formātu izvēle apstiprina krāsu un emociju ekspansiju. Šie paņēmieni pilnībā iekļaujas XX gadsimta 70.– 80. gadu Rietumu mākslas tendencēs – Zariņa kopā ar savas paaudzes mākslinieku grupu veidoja Latvijas 80. gadu avangardu.” 

Aija Zariņa ir gleznojusi kompozīcijas ar lokāliem, kontrastējošiem krāsu laukumiem, izmantojot kontūrlīniju un deformētu, “bērnišķīgu” zīmējumu. 80. gadu vidū māksliniece ir pievērusies figurāliem darbiem (eļļas tehnikā uz kartona pamatnes), kas pakāpeniski izvēršas telpā: sākotnēji palielinot gleznu formātus plaknē, tad ietiecoties trijās dimensijās. Kopš 1987. gada veidojusi telpiskus objektus un instalācijas pilsētvidē un telpās, galvenokārt no dēļiem. 90. gados izmantojusi negruntētu audeklu bez apakšrāmja, stiklu, caurspīdīgu plastiku, koku stumbrus, mākslinieciskajai izteiksmes formai kļūstot aizvien minimālākai un reizē arī poētiskākai. Laika gaitā mākslas darbu nosacītais figurālisms reducēts līdz lakoniskai zīmei, kas simbolizē garīgas harmonijas meklējumus; simbolisku slodzi iegūst arī krāsa. Māksliniece ir darbojusies arī scenogrāfijas jomā – veidojusi scenogrāfiju un kostīmus režisores M. Ķimeles iestudējumiem.

Aija Zariņa ir absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1982) ar diplomdarbu “Raža” (vadītājs Edgars Iltners). Izstādēs piedalās kopš 1980. gada, Mākslinieku savienības biedre kopš 1982. gada.

Izmantotā literatūra:

Kļaviņa A. Zariņa, Aija // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, IV / Atb. red. A. Vanaga. R.: A/S Preses nams, 2003, 103.–104. lpp.

http://www.diena.lv/kd/maksla/aija-zarina-intensiva-ka-kliedziens-14078194?cp=1#comments