Gleznotājs
Juris Ģērmanis glezno figurālas kompozīcijas, klusās dabas, ainavas, pēdējos gados pastiprināti pievērsies portreta un akta glezniecībai. Strādā eļļas, akvareļa, pasteļa tehnikā, reālistiska manierē. Ģērmaņa darbos nozīmīgs ir īstenības tvērums, perfekts zīmējums, mierīga un līdzsvarota kompozīcija, tonāls krāsu risinājums, kurā būtiska nozīme ir lazējumu izmantojumam. Portretos un aktu gleznojumos pievērsis uzmanību attēlotajai videi, fonam, cilvēka pozai, kustībai. Mākslinieks ir strādājis arī preses grafikā un grāmatu mākslā. Par lauku tēmas risinājumu glezniecībā ieguvis konkursizstādes “Arona” diplomu un skatītāju atzinības balvu (1980).
Juris Ģērmanis ir absolvējis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1960) un Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Zvejnieki” (1966, vadītājs Eduards Kalniņš). Strādājis par Rīgas Pionieru pils bērnu tēlotājas mākslas studijas pedagogu (1963–1965), mākslinieku Ogres trikotāžas kombinātā (1968–1975), Dekoratīvās mākslas kombinātā (1977–1985), māksliniecisko redaktoru žurnālā “Sieviete” (1986–1990). Izstādēs piedalās kopš 1967. gada, Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975. gada.
Izmantotā literatūra:
Burāne I. Ģērmanis, Juris // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 192. lpp.