PAUĻUKA Felicita

Gleznotāja Felicita Pauļuka ir viena no ievērojamākajām portreta un akta glezniecības pārstāvēm latviešu mākslā. Viņa ir gleznojusi gan ar eļļas krāsām un pasteli, gan zīmējusi izteiksmīgus zīmējumus ogles un sangīnas tehnikās. 50. un 60. gados guvusi atzinību preses grafikā un grāmatu mākslā, radījusi noteiktu stilu un kvalitātes jēdzienu bērnu literatūras ilustrācijās. Sadarbojusies ar žurnāliem “Draugs” un “Zīlīte”. Strādājusi arī pie lieliem zīmējumu cikliem (latviešu zvejnieki, gruzīnu zemnieki, Donbasa ogļrači, Sāmsalas zvejnieki u. c.). Šo ogles un sangīnas zīmējumu virtuozitātes un profesionālisma dēļ tie tiek pieskaitīti pie latviešu mākslas vēstures klasikas piemēriem. Sākot ar 60. gadiem savā mākslā konsekventi pievērsusies pasteļa tehnikai, izkopjot to līdz virtuozai meistarībai un būtiski ietekmējot pasteļa glezniecības tradīcijas Latvijā. Viena no retajām māksliniecēm, kas apliecinājusi šīs tehnikas mākslinieciskās kvalitātes un neierobežotās iespējas, nostādot pasteli līdzās vispāratzītajai eļļas glezniecībai. Radījusi nozīmīgu latvijas kultūras darbinieku portretu sēriju - “Rita Einberga” (1969), “Regīna Ezera” (1973), “Māra Vaičunas” (1976), “Bruno Vasiļevskis” (1976) u.c. Arī smalkajos aktu gleznojumos radījusi savu skolu, kas būtiski ietekmējusi šī žanra turpmāko attīstību.

Pateicoties izcilajam talantam Felicita tika uzņemta Latvijas Mākslas akadēmijā ļoti jauna, 15 gadu vecumā, tolaik vēl ar uzvārdu Jānke. Vēlāk jaunā māksliniece apprecējās ar gleznotāju Jāni Pauļuku. Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju Felicita Pauļuka absolvēja 1944. gadā ar diplomdarbu “Vecāķu zvejnieki” (Ģ.Eliasa vadībā), dalību izstādēs uzsāka 1950. gadā un bija Mākslinieku savienības biedre kopš 1956. gada.

Literatūra:

Burāne I. Pauļuka, Felicita // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 169. lpp.