Gleznotājs, mākslas teorētiķis
Oļģerts Saldavs ir daudzpusīgs 20. gadsimta latviešu tēlotājmākslas un mākslas teorētiķu pārstāvis, kura daiļrade aptver restaurāciju, glezniecību, pedagoģiju un zinātniskās publikācijas. Viņš bijis ražīgs ne tikai kā gleznotājs, bet arī kā dzejnieks un mākslas kritiķis. Nozīmīgākās viņa publikācijas ir Vilhelma Purvīša monogrāfija (1958) un Eduarda Kalniņa biogrāfija “Eduards Kalniņš. Biogrāfija un 58 gleznu attēli” (1947). Saldavs bijis žurnāla “Māksla” līdzstrādnieks un laikraksta “Rīts” recenzents.
Viņa daiļradei raksturīgas klusās dabas, ziedu attēlojums, dabas ainavas un pilsētas skati. Triepienā, krāsu gammā un gaismas atveidojumā jūtamas atsauces uz skolotājiem – Vilhelmu Purvīti, Ugu Skulmi un Kārli Miesnieku.
Oļģerts Saldavs mākslas izglītību ieguvis studijās pie U. Skulmes, K. Miesnieka un L. Liberta, bet 1963. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu. Viņš strādājis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Piedalījies izstādēs kopš 1953. gada un bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1957. gada.