VĀRDAUNIS Edgars

Gleznotājs, scenogrāfs

Edgara Vārdauņa gleznas ir unikāls savienojums starp Eduarda Brencēna un Vilhelma Purvīša (viņa skolotāja) mākslinieciskajiem rokrakstiem. Gleznas raksturo impresionistisks glezniecības triepiens, silto un vēso krāsu toņu līdzsvars un gaismēnu niansētība. Tematiska dominante novērojama dabas ainavās un pilsētas skatos.

Pirmās zīmēšanas iemaņas Edgars Vārdaunis ieguva, mācoties Madonas vidusskolā pie gleznotāja Eduarda Brencēna. Profesionālo mākslas ievirzi viņš apguva Latvijas Mākslas akadēmijas dabasskatu meistardarbnīcā pie Vilhelma Purvīša un 1936. gadā absolvējis ar diplomdarbu “Kokzāģētava”. Studiju laikā strādāja Latvijas Nacionālajā operā par dekorāciju veidotāju, bet 1944. gadā devās bēgļu gaitās kopā ar ģimeni. No 1946. gada, atgriezies dzimtenē, atsāka darbu Latvijas Nacionālajā operā vispirms kā scenogrāfs-dekorators, vēlāk – kā galvenais mākslinieks. Edgara Vārdauņa karjera operā ilga teju 50 gadus, un viņa dekorācijas tika veidotas aptuveni 80 izrādēm, no kurām zināmākās ir Pētera Čaikovska “Pīķa dāma”, Alfrēda Kalniņa “Baņuta” un Džuzepes Verdi “Makbets”.