LIELĀ Dace

Gleznotāja 

„Būtībā es gleznoju gaismu,” tā par savām gleznām saka māksliniece Dace Lielā, kura Latvijas mākslas vidē ienāca 1980. gados līdztekus tādiem māksliniekiem kā Edgars Vērpis, Aija Zariņa un citiem. Taču, atšķirībā no līdzgaitniekiem, māksliniece nav pievērsusies neoeekspresionisma vai transavangarda stila atblāzmām, bet gan tonālajai glezniecībai un reālismam. 20. gadsimta otrajā pusē viņa vairāk strādāja figurālās glezniecības žanrā ar idilliska skaistuma iezīmēm, bet pēdējos gadu desmitos pievērsusies ainavas žanram, kurā viņas darbus raksturo niansēta detalizētība, smalka un dabiski fotogrāfiska toņkārta, kā arī atmosfēriska maigums. Mākslinieces radošā iedvesma balstās apkārtējā vidē, un, neskatoties uz fotogrāfisko raksturu, ainavas ir veidotas no redzētā un piedzīvotā.

Dace Lielā absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu 1975. gadā, studējusi glezniecību pie Vilhelma Purvīša skolnieka prof. Eduarda Kalniņa un pabeigusi studijas 1981. gadā, bet no 1984. līdz 1987. gadam mācījusies prof. E. Kalniņa meistardarbnīcā.